SIA «Poļa nams» ar savu produkciju no 25. līdz 28. maijam piedalīsies 16. Brandenburgas federālās zemes lauksaimniecības izstādē – gadatirgū «BraLa».
SIA “Poļa nams” ar savu produkciju no 25. līdz 28. maijam piedalīsies 16. Brandenburgas federālās zemes lauksaimniecības izstādē – gadatirgū “BraLa”.
Palīdz kaimiņam
Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) informācija, “BraLa” ar 22 hektāru lielo platību un vairāk nekā 120 000 m² izstāžu platības, t. sk. 10 000 m² zem jumta, ir lielākā lauksaimniecības izstāde Brandenburgā. Katru gadu tā piesaista aptuveni 37 000 apmeklētāju. Brandenburga ir ģeogrāfiski tuva Latvijai un kopā ar Berlīni veido aptuveni sešus miljonus iedzīvotāju lielu patērētāju reģionu. Izstāde piedāvā uzņēmējiem iespēju pārbaudīt tirgus pieprasījumu, kā arī veicināt produktu virzīšanu tirgū.
SIA “Poļa nams” valdes priekšsēdētājs Jānis Polis skaidro, ka Brandenburgas Lauksaimniecības, lauku vides un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Zemkopības ministrijas ilggadējas sadarbības dēļ dalības nosacījumi uzņēmējiem ir izdevīgi. J. Polis ar iesaistīšanos šajā izstādē cer skrupulozāk iepazīt Vācijas tirgu. Šogad tur jau būts janvāra otrajā nedēļā, kad Berlīnē risinājās izstāde “Zaļā nedēļa 2006”. Tajā iegūtie kontakti uzņēmēju rosinājuši piedalīties Brandenburgas gadatirgū. Tur Vācijas patērētājiem piedāvās uzņēmumā ražoto “Saldo bruneti”, “Saldo blondīni” un “Saldo pērli”. Uz Brandenburgu J. Polis vedīs arī “Kroņa” ražotās dzērvenes pūdercukurā. Tādējādi uzņēmējs palīdz arī kaimiņa produkcijai iekarot citvalstu tirgu.
Kāri uz saldumiem
“Poļa nams” pagājušajā mēnesī paguvis piedalīties arī Stokholmā organizētā izstādē “Gastronord”. Turp devās vēl divi uzņēmumi no mūsu rajona – SIA “Iecavnieks” ar nerafinēto rapšu eļļu un “Rats AB” ar strausa gaļu un tās izstrādājumiem. J. Polis stāsta, ka atsaucība bijusi necerēti liela. Vislabāk zviedriem garšojuši tautā saucamie “saldie riekstiņi”, kurus uzņēmums piedāvā ar nosaukumu “Saldā pērle”. J. Polis līdzi bija atvedis arī “Kroņa” dzērvenes pūdercukurā, ar kurām skandināvi labprāt našķojušies.
Radies iespaids, ka skandināvi ir kāri uz našķiem un, iespējams, Latvijas saldumiem tur būtu liels noiets. “Taču ielauzties šajā tirgū būtu ļoti grūti, jo zviedri ir konservatīvi un savu tirgu sargā. Viss notiek ar dīleru starpniecību, bet to nosacījumus grūti izpildīt, pirmkārt, jau pieprasītā apjoma ziņā. Tāpat viņiem ir skrupuloza attieksme pret ražošanas procesu. Obligāts nosacījums – jāredz ražotne, kurā tiek gatavots produkts, jāpārliecinās, ka iepircējs netiek maldināts. Tāpat daudzas citas nianses, tāpēc šādas izstādes ir ļoti laba pieredze,” spriež J. Polis.
Zviedrijas izstādē uzņēmums saņēma valsts atbalstu – 50% no izstādes laukuma īres maksas. Tas pieejams nacionālās subsīdijās, īstenojot lauksaimniecības tirgus veicināšanas programmu par atbalstu mārketinga pasākumiem ārvalstu tirgū. SIA “Poļa nams” jau piekto gadu sadarbojas ar Mārketinga padomi, kas katru gadu cenšas piedāvāt kaut ko jaunu.
Cīņa ar lielveikaliem
Pašlaik “Poļa nama” produkcija ir plaši atpazīstama Latvijas tirgū. Uzņēmumam izdevies iekļauties arī lielveikalu tīklos. Nav daudz mazo uzņēmēju, kas var izpildīt lieltirgotavu prasības. “Vietas, kur mazie uzņēmumi var realizēt savu produkciju, arvien sarūk. Tagad gandrīz visās pilsētās ir kāds lielveikals. Tāpēc pārtikas ražotāju bizness ir apdraudēts, jo viņi nespēj izpildīt noteikumus – gan zemās cenas dēļ, grūti īstenojamas ir arī piegādes prasības.
Lielveikalu noteikumi reizēm ir neizpildāmi. Tie ar zemajām cenām pievilina pircējus; tas viss tiek darīts uz ražotāja rēķina. Kvalitāte un cena ir cieši saistītas. Tas, ka lielveikali uzstāda arvien stingrākus nosacījumus saviem piegādātājiem, ir pasaules tendence. Taču pasaulē ir cita pirktspēja – ražotājiem izmaksas ir tādas pašas kā mums, bet cenas veikalos krietni augstākas. Latvijas ražotāji ir bezizejas situācijā – mēs nevaram pārdot produkciju par Eiropas cenām, bet izejvielas ir jāpērk,” bilst J. Polis.
Domā par eksportu
Uzņēmums ir izvirzījis mērķi līdz rudenim atrast eksporta tirgu. Pagaidām gan nav zināms, vai tā būs Vācija, Dānija, Īrija vai Anglija. “Smagākā problēma, lai varētu sākt produkcijas eksportu, ir nepietiekamā ražošanas kapacitāte. Vislielākais trūkums, lai paplašinātu ražošanas apjomu, – cilvēkresursi. Uzņēmums jau labu laiku cīnās ar šo apstākli, taču jāsecina, ka mūsu rajonā resursi ir izsmelti. Tagad ražotnē strādā ap 30 darbinieku, nākotnē vajadzētu daudz vairāk. Plašsaziņas līdzekļi skandina, ka valstī ir bezdarbs, bet, ja jāatrod, kas strādā, nav neviena,” stāsta J. Polis. Kā vienu no iespējamām izejām no šīs situācijas viņš min ražotnes izveidošanu vietā, kur cilvēku resursi ir pieejamā daudzumā.
