ANNA JAUNZEME svētdien, 20. janvārī, svinēs 90 gadu jubileju. Pensionāre dzīvo Iecavā, Edvarta Virzas ielā, un jubileju nosvinēs mierīgi un klusi savās mājās.
ANNA JAUNZEME svētdien, 20. janvārī, svinēs 90 gadu jubileju. Pensionāre dzīvo Iecavā, Edvarta Virzas ielā, un jubileju nosvinēs mierīgi un klusi savās mājās.
Dzīves gājums mainījies Otrā pasaules kara laikā. Piedzimšana arī saistīta ar kara gadiem – beidzās Pirmais pasaules karš, armijas nāca un gāja. Ģimene no Vidzemes nokļuva Codes pagastā, kur 1918. gadā piedzima meitiņa Anna.
Bērnība un jaunība pavadīta Vidzemē, Mores pagastā “Laģu” mājās. Tur gaviļniece arī apprecējās. Tad nāca nelaimīgais 1944. gads, kuru sirmgalve atceras ar dziļām skumjām: “Frontes līnija gāja pār manām un mana tēva mājām. Paguvām laikus aizbraukt – iejūdzām zirdziņu ratos un devāmies prom. Tēva mājās lūguši nešaut, ļaut aizbraukt. Tur bija mūsu pašu puiši – latvieši, kas bija apdzērušies un nepaklausīja. Sāka šaut, un krievi atbildēja ar lielgabaliem. Lādiņš trāpīja ēkā un nogalināja manu māsu. To es tikai pēc ilga laika uzzināju Kurzemē.
No Vidzemes devāmies uz Rīgu, no galvaspilsētas uz Ventspili. Mums līdzi ratos bija mana meitiņa, tikai vienu mēnesi veca. Pa ceļam saķērām garo klepu, un trīs mēnešu vecumā nomira meitiņa. Apmetāmies Ventspils tuvumā, uz Užavas pusi pie dzelzceļa. Ventspili apšaudīja regulāri, bail bija, ka netrāpa arī mums.
Pēc kara atgriezāmies dzimtajās vietās. Mājas un kūtis bija sabombardētas, zeme bija pievienota kolhozam, un mums nekas nebija palicis.”
Anna ar vīru apmetās Siguldā, kur sāka strādāt par pastnieci. Vēlāk pārcēlās uz Iecavu, kur sākumā strādāja pasta šķirotavā. Pastniekiem maz maksāja, un jubilāre pārgāja uz “Balticovo”, no kurienes tad arī devās pensijā.
Ar cerībām gaidīja Latvijas brīvību. 1991. gada 20. janvārī dzimšanas diena tika pavadīta pie TV ekrāna – sekojot notikumiem Rīgā. Tomēr savās cerībās pensionāre ir lielā mērā vīlusies. Sirmgalves lielākais prieks tagad ir četri mazmazbērni.
