Nesenajos padomju laikos atceres un svētku dienās (toreiz gan ne par vienu īpaši nesēroja un bija tikai prieka karogi) pilsēta slīka sarkano karogu krāsā.
Nesenajos padomju laikos atceres un svētku dienās (toreiz gan ne par vienu īpaši nesēroja un bija tikai prieka karogi) pilsēta slīka sarkano karogu krāsā. Nav grūti iedomāties, kas būtu noticis, ja kāds ignorētu varas pasludinātās «karogu dienas». Tagad visi kļuvuši par demokrātiem – daru, kā gribu. Pilsētas Dome jau divreiz «Bauskas Dzīvē» rakstījusi, ka notiekot reidi, vai pie visām sabiedriskām ēkām un privātmājām tiek izlikts Latvijas valsts karogs, solot bargi sodīt tos, kuri nepilda pašvaldības rīkojumu par valsts simboliku. Diemžēl ar solījumiem vien nekas nebūs līdzēts.
14. jūnijā, mūsu tautas sēru dienā, pašā pilsētas centrā karoga nebija pie vairākiem veikaliem un citām ēkām: pie Bauskas bērnu jaunatnes sporta skolas, pie laikraksta «Atspulgs» redakcijas, pie sporta nama «Mēmele», lepnajam veikalam «Elita» pēc remonta karoga vieta pat nav paredzēta… Pilsēta izskatījās kā dažādu idejisko attieksmju «saraustīta». Galvenais jau nav sods, bet par savu namu atbildīgo personu valstiskā izjūta un izjūta vispār.
Pavisam nesen Ceraukstes pagasta 5. nama iedzīvotāji, uzzinājuši, ka no slimnīcas pārvedīs Vīgupu ģimenes dvīnīšus, jau rīta agrumā izlikuši sarkanbaltsarkano karogu. Jauki, ja cilvēki prot dienu šķietamā pelēcībā atrast tās, kuras var pārvērst svētkos.
