Pēdējā laikā arvien biežāk jūsu avīzītes slejās nācies lasīt dažādas publikācijas autoceļa «Via Baltica» sakarā, kas vedināja uz pārdomām arī mani – vecu baušķenieku – ar divdesmit gadu ilgu šofera pieredzi.
Pēdējā laikā arvien biežāk jūsu avīzītes slejās nācies lasīt dažādas publikācijas autoceļa «Via Baltica» sakarā, kas vedināja uz pārdomām arī mani – vecu baušķenieku – ar divdesmit gadu ilgu šofera pieredzi. Neapcerēšu, kāds ir mans viedoklis par šī ceļa izbūvi, jo uzskatu, ka attiecīgas amatpersonas efektīvāko, pilsētai labvēlīgāko izveides risinājumu atradīs paši.
Mani uztrauc kas cits, proti – mūsu pilsētas «mazo ieliņu» kārtība. Tās, šķiet, palikušas lielās automaģistrāles «Via Baltica» ēnā. Rajona ceļu dienesti, izlasot šo, noteikti gribēs man oponēt, vienprātīgi apgalvodami, ka brigādes pilsētas ielu ceļu klājuma atjaunošanā strādā intensīvi. Šo faktu es nebūt negribu noliegt, taču… Nav jābūt ekspertam, lai konstatētu, ka paveiktais vietām ir tikai tāda pavirša «bakstīšanās» vien. To pierāda kaut vai mana žiguļa šosejas vidus «vilku bedrē» saliektais riteņa disks «jaunremontētajā» Kalna ielas galā pie luksofora (esmu pārliecināts, ka īpašus norādījumus par tās atrašanās vietu Bauskas šoferiem vairs nav jāsniedz). Citādi ir ar caurbraucējiem un pilsētas viesiem, kam grūti iepriekš paredzēt, ka gludais, svaigi klātais asfalts sevī var slēpt tādus nepatīkamus pārsteigumus, turklāt – ceļu krustojumā, kur brauktuvi šķērso arī gājēji. Tas godu nedara ne attiecīgajiem ceļu dienestiem, ne arī pilsētai. Taču tas nav vienīgais «dadzītis» Bauskas ielās.
Savulaik ar gandarījumu vēroju, kā tiek klāts asfalts uz Salātu ielas un uz Dārza ielas (pie 2. vidusskolas). Likās, beidzot baušķenieki varēs lepoties ar brauktuvēm, kurām ir nevainojams segums un pa kurām varēs pārvietoties droši, nemanevrējot no vienas bedres līdz otrai. Bet, ak, vai… Jau pašā sākumā un vēl šodien automašīnas ritenis rībēdams atsitas pret neskaitāmo kanalizācijas aku vākiem (arī Kalna ielā pretī vakara vidusskolai), kas automašīnas ritenim tādas parastas bedres vien ir…
Tas pats sakāms par Salātu ielas asfalta Bauskas šoferiem labi zināmajiem «aku labirintiem». Var jau būt, ka panika ir nevietā. Tādas izjūtas pārņem, braucot pa «rekonstruēto asfalta segumu» pāri Mēmeles tiltam, pa Plūdoņa ielas «salabotās» brauktuves kukuržņiem, pa Mēmeles ielu pie ATU, kur, kratoties pa izsistajām «vilku bedrēm», neviļus nākas izkliegt lamuvārdus krievu valodā un apzināties – aku vāki tāds «štrunts» vien ir…
Gaužām negribētos, lai, nākotnē izbūvētās modernās četrjoslu «Via Baltica» maģistrāles ēnā, mēs paši – baušķenieki – pa sānieliņām turpinātu kratīties pāri aku vākiem, bedrēm, kukuržņiem…
E. Vilciņš Bauskā
