Kāda sieviete, kura sevi nosauc par bārbelieti, saka..
Kāda sieviete, kura sevi nosauc par bārbelieti, saka: “Kaunos, ja neesam bijuši ne desmit un pat ne trīs latu vērti. Bārbelē vēlētāji tika pirkti par konfekšu kasti un dzeramā pudeli. Malkas krava, izšķūrēts ceļš tika nepiekāpīgākajiem un svārstīgākajiem. Taču to neviens negrasās izmeklēt.”
Zvanītāja mani uzmeklēja tieši pirms nedēļas, 23. marta rītā. Gan viņa, gan es tikko bijām dzirdējušas radioziņu, ka pēc septiņu stundu spriešanas tiesa iepriekšējā vakarā atcēlusi vietējās domes vēlēšanu rezultātus Rēzeknē. Tātad ir iespējams panākt taisnību, sacīja iespējamā bārbeliete. Man bija jādomā, vai cilvēks, kurš tiešām vēlas panākt taisnību, atteiktos nosaukt savu vārdu un tālruņa numuru? Tomēr sirdi izkratīt viņai gribējās.
“Mēs par to nebeidzam runāt, satiekamies veikalā, stāvam autobusu pieturā, valodas vērpjas par to, ka vēlēšanās uzvarēja nauda, šņabis un viltība. Nu nav ievēlēti tie, kuriem varam uzticēt savu pagastu! Tas sāp, bet neviens mūs nesaprot,” klausulē gandrīz vai raudāja runātāja. Man bija grūti atrast vārdus, kuri mierinātu, jo nāktos vien teikt – paši vainīgi. Un ne tikai, ka balsoja vai nebalsoja par, viņuprāt, īstajiem.
Atšķirība starp neapmierinātības izpausmēm Bārbelē un Rēzeknē ir krasa. Pilsētā, virs kuras sargājoši slejas Latgales Māras tēls, par vēlēšanu rezultātiem runāja nevis veikalā, autobusu pieturā un pie stūra. Uz tiesu ar savām prasībām aizgāja vairāk nekā 40 Rēzeknes Domes deputātu kandidātu, uzskatot, ka notikusi vēlētāju balsu uzpirkšana par naudu. Savus novērojumus nekavējās sniegt tie, kuri zināja vai arī bija dzirdējuši, kā, kur un par cik balsu pirkšana bija notikusi. Atsaucās pat daži no tiem, kuri šos Jūdasa grašus bija pieņēmuši. Tikai tāpēc Rēzeknes iznākums ir tāds, ka būs jārīko atkārtotas vēlēšanas.
Bārbele ir daudzkārt mazāka par Rēzekni, un liekas – tur gandrīz visi visu par visiem zina. Ja neapmierinātība ir tik liela, kā stāsta man tiešām nepazīstamā runātāja, kāpēc līdzīgus iesniegumus nav saņēmis pagasta policists vai Bārbeles vēlēšanu komisija? Pie viņiem neesot vērts iet, visi nopirkti, visiem amati apsolīti, atcirta sieviete. Tad varbūt uzaicināt pieteikties tos, kuri tiešām pirms vēlēšanām kādus labumus no pašlaik ievēlētiem deputātiem ir saņēmuši pret solījumu balsot tieši par viņiem. Kaut arī konfektes apēstas, šņabis izdzerts un ceļš aizputināts no jauna. Taču atkal jāvaicā – kurš sauks, kurš aicinās? Vai tie, kuri kliedz: “Palīgā, glābiet!”, un slēpjas tumsā? Bārbeliešiem pašiem ir jāpārkož šis rūgtais kumoss.
Neapmierinātība augs augumā, kamēr tas nebūs izrunāts līdz galam vai pat atrisināts. Pirms neilga laika Bārbeles tautas namā gandrīz simt cilvēku sanāca skatīties R. Blaumaņa “Brīnumzālīti”, ko bija iestudējuši pašu cilvēki. Vai tikpat nesanāktu, lai atklāti aci pret aci ar ievēlētiem deputātiem izrunātu to, kas pašlaik sirdi spiež?
