Bieži mēs redzam dažādas lietas, ejot pa ielu vai braucot ekskursijā.
Bieži mēs redzam dažādas lietas, ejot pa ielu vai braucot ekskursijā. Kad atgriežamies mājās, tad visu redzēto nemaz tik labi vairs neatceramies. Bet, ja braucienā bijis paņemts līdzi fotoaparāts, tad, aplūkojot bildes, varam atcerēties visus sīkumus. Toties, ja kādam pieder videokamera, tad visus ceļojuma piedzīvojumus var nofilmēt. Bet kā lai atsauc atmiņā visus iespaidus bez fotoaparāta un videokameras? Vajag iztēloties.
Patiesībā iztēle ir viena brīnišķīga lieta. Nereti domās mēs visu piedzīvoto iztēlojamies labāku, nekā tas ir īstenībā. Dažkārt notiek otrādi, kad viss rādās sliktāks. Taču vienmēr iztēlei piemīt kāda lieliska īpašība – pasauli mēs spējam ieraudzīt savādāku. Piemēram, kuģis, ko tu vari aplūkot fotogrāfijā, noteikti atšķirsies no tava uzzīmētā, ja savu kuģi tu zīmēsi atceroties un iztēlojoties.
Fotoaparātu izgudroja aptuveni pirms 150 gadiem. Līdz tam laikam cilvēki savus iespaidus par notikumiem, dzīvniekiem vai citiem cilvēkiem zīmēja, gleznoja un attēloja dažādos materiālos – mālā, akmenī, kokā. Raugoties uz šiem zīmējumiem, iespējams izprast, kādas lietas senajiem cilvēkiem bija visapkārt, kādus apģērbus viņi valkāja, kā viņi pavadīja laiku. Vissenākie zīmējumi nav stāstoši. Tie attēlo cilvēka priekšstatu par kādu lietu.
Mājasdarbs, ko uzdošu, iecerēts jūsu iztēles rosināšanai. Pamēģini iedomāties, ar kādiem auto cilvēki brauks pēc 100 vai 200 gadiem, kādas izskatīsies lidmašīnas un kuģi, dzīvojamās mājas. Droši vien būs mainījies arī cilvēku ārējais izskats un apģērbs. Par visām šīm lietām man šķiet interesanti parunāt, jo tuvojas otrā gadu tūkstoša beigas. Pēc diviem gadiem mēs jau dzīvosim jaunā laikmetā. Lai tu visu labāk saprastu, palūdz māmiņai vai tētim pastāstīt par to, kā cilvēki skaita laiku gadsimtos un tūkstošgadēs.
LAURA
