Spiegošanas programmu izmantošana, datubāzes nelegālai komercdarbībai, datu tirdzniecība melnajā tirgū – šīs problēmas var skart ikvienu.
Statistika rāda, ka pārkāpumu skaits privātpersonu datu apstrādē un izmantošanā ik gadu pieaug. Arvien vilinošāki tehnoloģiju laikmetā kļūst mobilajos telefonos esošie dati.
Vairāk sūdzību
Datu valsts inspekcija (DVI) Latvijā uzrauga datu apriti saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības likumu. Konstatētie pārkāpumi – sensitīvo personas datu, piemēram, veselības informācijas nelikumīga izpaušana, liela apjoma personas datu izmantošana sākotnēji neparedzētam mērķim, piemēram, mārketinga vajadzībām, nelikumīga personas datu publiskošana internetā u. c.
Kā informē Tieslietu ministrijas (TM) preses sekretāre Līva Rancāne, katru gadu tiek saņemts arvien vairāk sūdzību no iedzīvotājiem par neatļautu personisko datu izmantošanu no iestāžu un komersantu puses. Lielākais sods par personas datu apstrādes pārkāpumiem bijis 3000 latu. Tas uzlikts trim dažādiem atbildīgajiem par personas datu apstrādi, vēsta TM.
Daudz vairāk datu apstrādes jomā ir citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju sūdzību par Latvijas komersantiem. Palielinās lietu skaits, kad vajadzīga sadarbība ar citām ES datu aizsardzības uzraudzības institūcijām.
Nesniedz informāciju
Eiropas Parlaments noskaidrojis – 74 procenti eiropiešu uzskata, ka personas datu izpaušana ir neizbēgama mūsdienu dzīves daļa. 72 procenti interneta lietotāju raizējas, ka savus datus nākas izpaust pārāk bieži. Pašlaik datu noplūde ir gandrīz neizbēgama, un katram jāmācās ar to cīnīties, iesaka lietpratēji.
Pēdējā laikā fiksēts krietni vairāk gadījumu, kad datu pārziņi privātajā sektorā nav snieguši informāciju subjektiem, piemēram, cilvēkam netiek atklātas ziņas, kas par viņu ir kāda lielveikala datubāzē. Par to komersanti tiek sodīti, vēsta TM.
Pērn DVI piecas reizes pārbaudījusi ziņojumus par nevēlamu komerciālu paziņojumu sūtīšanu, uzliekot divus administratīvos sodus, katru 500 latu jeb 711 eiro apmērā. Kā skaidro TM pārstāve, komersantu pēc privātpersonas sūdzības var sodīt par nelikumīgu datu izmantošanu mārketinga nolūkos.
Meklē risinājumus
ES mājā Rīgā 29. janvārī notika Eiropas datu aizsardzības dienai veltīta pēcpusdiena, kurā situāciju apsprieda preses pārstāvji, informācijas sistēmu eksperti, uzņēmēji un deputāti. Kā uzsver lietpratēji, digitālā ēra cilvēkus padara atkarīgus no tiešsaistes, līdz ar to mūsu dati ir pieejami internetā, tos nododam tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Taču daudzi neiedomājas, ka tādā ceļā brīvi dodam pieeju savas mobilās saziņas ierīces datiem.
Sanākušie ieteica variantus, kā mazināt iespējas tikt apkrāptam. Viens no tiem – rezervējot viesnīcu vai pērkot preces interneta veikalā, vēlams lietot atsevišķu maksājumu karti, kurā ieskaitīta vajadzīgā naudas summa. Ja uzņēmums pieprasa jūsu datus, noskaidrojiet, kādam mērķim tos izmantos. Tiešajam mārketingam datus atļauts lietot tikai ar personas piekrišanu. Ikviens var pieprasīt, lai uzņēmums pārtrauc zvanīt vai sūtīt reklāmas, ko vairs nevēlas saņemt. Ja tas nenotiek, var sūdzēties DVI.
Personas kods jāsargā
Reģistrējoties tirdzniecības tīkla lojalitātes kartei, cilvēkam nav pienākuma atklāt savu adresi vai tālruņa numuru. Var norādīt vārdu un uzvārdu, kā arī unikālu identifikatoru, piemēram, apdzīvotās vietas nosaukumu, bet nav pienākuma norādīt personas kodu.
Tā kā patlaban spēkā esošie datu aizsardzības likumi tapuši pirms interneta plašas pieejamības, Eiropas Komisija sagatavojusi reformas priekšlikumus, kas ES noteiktu vienotus datu aizsardzības principus. «Bauskas Dzīve»jau rakstīja, ka top noteikumi par personas datu pamataizsardzību valsts un privātajā sektorā, kā arī direktīvas nelikumīgas datu izmantošanas novēršanai, izmeklēšanai un sodīšanai.
UZZIŅAI
Drošības pārbaudes
Datu valsts inspekcija 2013. gadā veikusi 677 pārbaudes par personas datu apstrādes drošību, 2012. gadā – 496.
Par iespējamiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem pērn saņemtas 362 iedzīvotāju sūdzības, 2012. gadā – 296.
Personas datu apstrādes pārkāpumi konstatēti un administratīvie sodi uzlikti 36 gadījumos – 22 naudas sodi kopumā par 20 910 latiem jeb 29 752 eiro un 14 brīdinājumi.
Avots: Tieslietu ministrija.
