JĀNIS BITE, rajona Veterinārās pārvaldes vadītājs, domnieks otro sasaukumu pēc kārtas.
JĀNIS BITE, rajona Veterinārās pārvaldes vadītājs, domnieks otro sasaukumu pēc kārtas. Ievēlēts Domē no apvienības «Pilsēta» saraksta. Sociālo, izglītības, sporta un kultūras jautājumu komitejas loceklis, dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs. Par deputāta pilnvaru laikā paveikto – sarunā ar «Bauskas Dzīvi».
Kāda bija jūsu motivācija, atkārtoti kandidējot Domes vēlēšanās?
– Ikvienam cilvēkam ir tieksme pašapliecināties. Arī man. Tādēļ esmu centies sevi izpaust darbā, sabiedriskajās norisēs. Nekad neesmu iesaistījies politiskajās organizācijās, taču tas man nav traucējis veiksmīgi pildīt profesionālos pienākumus.
Apliecināt sevi, ģimeni, audzināt bērnus – tas savukārt ir veicams ārpus pamatdarba un Domes. Man ir arī pieklājīga zemnieku saimniecība. Un man atliek laika visam – darbus veicu pēc to rakstura un piekritības, nevis cenšos visu darīt viens pats un savā vārdā.
Ar ko atšķiras pašreizējā Dome no iepriekšējās?
– Domē šajā sasaukumā bijušas ārkārtīgi atšķirīgas personības. Un tas ir labi, jo lēmumu pieņemšanā nav vajadzīga stabila vienprātība. Katra deputāta viedoklis, kaut arī tas nesaskan ar vairākuma domām, ir bijis pamats jautājuma dziļākai analīzei. Domē tiek cienīts ikviens deputāta viedoklis, kurš gan ne vienmēr spēs ietekmēt lēmuma pieņemšanu. Nepatīkami bijuši gadījumi, kad deputāts, aizstāvot savu ideju, izmanto taktiku, kas pārsniedz pieklājības un ētikas robežas. Piemēram varu minēt sēdi, kurā četri deputāti ierosināja izteikt neuzticību priekšsēdētājam. Visi, kas toreiz pauda, ka nevarot sastrādāties ar Domes vadību, tomēr joprojām turpina darbu Domē! Tas, manuprāt, ir disciplīnas un ētikas jautājums.
Domei vairākkārt pārmests nedemokrātisks vadības stils.
– Neesmu bijis liecinieks, ka Domes sēdē deputātam būtu aizliegts izteikt viedokli vai arī tiktu slēpta kāda Domes darbības informācija. Ikvienam deputātam ir bijusi iespēja iepazīties ar lēmumprojektiem to sagatavošanas laikā. Viss bijis atkarīgs no tā, cik dziļi «ieiet» jautājumā ieinteresēts pats deputāts. Es Domi vērtēju kā stabilu un darba spējīgu.
Es piederu pie tā saucamās pozīcijas un ar cieņu esmu uzklausījis, ko runā opozicionāri. Taču gribu uzsvērt, ka lēmumu pieņemšanā katrs deputāts ir pilnīgi patstāvīgs un personīgo viedokli var izpaust balsojot.
Priekšvēlēšanu laikā jūs sacījāt, ka «cīņa ir zvēru pazīme, labestība – cilvēka». Vai šo vadlīniju attiecināt arī uz savu darbu Domē?
– Ja cilvēks par kaut ko cīnās, bieži vien viņš ir pret sabiedrības vairākuma interesēm. Visi labi atceramies, kāda donkihotiska cīņa izvērsās pret Mēmeles tilta celtniecību. Vai no tā bija kāds labums? Kā deputāts neesmu gājis cīņā pret vai par kaut ko, bet gan piedalījies lēmumu pieņemšanā, apvienojot trīs īpašības – objektivitāti, loģiku un labestību. Kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu Domē, tur vairs nav par kaut ko jācīnās, bet jāveic lēmumprojekta tehniskā un juridiskā analīze. Man nekad nav bijis jāmeklē kompromiss starp manu balsojumu un sirdsapziņu.
Kas jūs kā domnieku pašlaik visvairāk uztrauc?
– Pilsētā viena no sāpīgākajām problēmām ir dzīvokļu trūkums. Ar to mēs saskaramies, meklējot iespējas izmitināt maznodrošinātos baušķeniekus. Arī tādus, kurus piemeklējusi kāda nelaime, piemēram, kas pēc ugunsgrēka palikuši bez mitekļa. Īpaša problēma – nodrošināt ar mājokli tos, kuri atgriezušies no ieslodzījuma vietām.
Ir skaidrs, ka no manis neatkarīgu apstākļu dēļ pašvaldība nebūvē un tuvākajā laikā nebūvēs dzīvokļus. Tas patiešām apbēdina, jo pašvaldība ir institūcija, kuras pienākums ir meklēt iespējas, kur mazturīgos izmitināt. Ceru vienīgi uz to, ka cilvēkos veidosies jauna attieksme. Proti, katrs darbspējīgais lūkos, kā pie mājokļa tikt paša spēkiem, nevis gaidīs pašvaldības palīdzību.
Kā vērtējat Domes veikumu pilsētnieku labklājības un ērtību veicināšanā?
– Dome šajā jomā ir strādājusi pietiekami sekmīgi. Piemēram var minēt apkures un ūdenspiegādes sistēmas rekonstrukciju, tiltu un ceļu sakārtošanu. Ceru, ka nākamā Dome turpinās rūpēties par izglītības iestāžu uzturēšanu.
Tomēr es vēlētos, lai turpmāk Dome lielāku vērību pievērstu darbam ar katras mājas vai ēkas īpašnieku. Atzīstu, ka Dome ir par maz strādājusi, lai, piemēram, pārliecinātu privātiestādes vai veikala saimnieku, ka viņam par apgaismojumu pie ēkas būtu jārūpējas pašam. Pašvaldība nekad nespēs samaksāt par pilnīgi visu šķērsielu apgaismošanu naktīs. Bet vai tādēļ saimnieks izputēs, ja viņš pie savas mājas pats uzstādīs apgaismošanas ierīci? No tā iegūtu gan viņš, gan pilsēta.
