Vakar, 20. martā, pulksten 14.33 sākās pavasaris, bet pavisam neraksturīgi šim gadalaikam – ar zemu temperatūru, skarbu vēju, ledainiem ceļiem un pabiezu sniega segu.
Vakar, 20. martā, pulksten 14.33 sākās pavasaris, bet pavisam neraksturīgi šim gadalaikam – ar zemu temperatūru, skarbu vēju, ledainiem ceļiem un pabiezu sniega segu. Zināms jau, ka mūspusē ziemas mīļotāji ir sabiedrības mazākā daļiņa, par ko var daudzējādi pārliecināties. Vislabāk, protams, reisojot pa slēpju sliedēm tepat netālajā Bauskas apkaimē. Likvertenu mežā, piemēram, šajā gadā tas iespējams daudz vairāk un labāk nekā iepriekšējā ziemā.
Kāds centīgs baušķenieks, ko gribas dēvēt par labo rūķi, tāpat kā pērn, gādājis, lai slēpju ceļā nebūtu traucēkļu. Pēc vētras viņš ir ņēmis rokās zāģi un brīvprātīgi, bez maksas strādājis, atbrīvojot trasi no sagāztiem kokiem. Zinu, ka viņš to nevēlas, tomēr nosaukšu vārdā šī baltā ceļa cītīgu veidotāju un uzturētāju. Herberts Mucenieks gandrīz vai katru dienu cenšas ar slēpēm noskriet līdz 20 kilometriem, jo šāda slodze aizvietojot medikamentu terapiju. Viņam rūp, lai silā būtu kārtība. Par nomestiem atkritumiem viņš nober skarbus vārdus, tēmējot tos nevīžīgajiem Likvertenu sila apmeklētājiem.
Ir jauki, ka vecāki šeit atbrauc kopā ar bērniem, iededz ugunskuru atpūtas vietā, ļauj viņiem sajust, kāda izskatās ziema mežā. Droši vien katrs dabu uztver citādāk un izmanto atpūtas brīžus pēc sava prāta. Daži ziemas baudītāji ir tik steidzīgi, ka nesavāc pat piederumus, ko izmanto tikai intīmās attiecībās…
Slēpojot Likvertenu silā var sastapt pāris īslīciešu, dažus baušķeniekus, paretam kādu vecsaulieti. Vietējo ļaužu pasivitāte šķiet pārsteidzoša. Manuprāt, ir palikusi nenovērtēta jauka iespēja ziemas mēnešos veidot kaut ko Vecsaulei raksturīgu un īpašu. Esmu dzirdējusi, ka vairāki mūsu rajona slēpotāji izteikuši vēlēšanos piedalīties populārajos tautas slēpojumos, kas jau vairākus gadus tiek rīkoti Vidzemē. Piemēram, apkārt Alauksta ezeram, Vietalvā, “Baiļu apļi” pie Valmieras un vēl citi. Kāpēc jādodas tik tālu? Likvertenu mežā ir iebraukti īsāki un garāki apļi, kas piemēroti dažādu vecumu slēpotājiem. Ja vien ziema ir stabila, šeit var sarīkot ne tikai vienas sacensības, bet veselu ciklu. Varbūt tā vecsaulieši kompensētu pasivitāti sportā – viņiem nebija savas komandas pat rajona pašvaldību ziemas spēlēs.
Slēpotāji atrastos, jo aizvien vairāk ļaužu novērtē kustību prieku. Neba visi ziemas aktivitāšu cienītāji dosies uz jaunveidoto slaloma kalnu Dirdās vai riņķos pilsētas divās slidotavās. Jāpriecājas par atpūtas iespēju dažādību un jādomā, kā tās pilnveidot. Vai tas būtu daudz un izmaksātu dārgi, ja Bauskas daudzstāvu namu kvartālā uzlietā ledus laukuma malā izvietotu dažus solus, kur piesēst un novietot apavus? Nelielām apmalēm arī nav vajadzīgs kapitālieguldījums.
