Pēdējās nedēļās kā smagi pilieni rūgtas atskārsmes kausu piepildījušas sarunas ar dažādiem cilvēkiem, liekot saprast – liela daļa sabiedrības dzīvo kādā citā, pilnīgi nereālā realitātē.
Bezcerības sajūtu radīja tikšanās ar pašvaldību izdevumu vadītājiem Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). Interneta tiešraides video pieejams LPS mājaslapā. Kā uz delnas redzams, ka ar it kā demokrātiskas organizācijas rokām slēpti savtīgus mērķus bīda interešu grupa ar spēcīgu postpadomju noskaņu, un tai akli, taču ļoti naski kalpo sabiedrības algoti darbinieki. Ar šīs kliķes rokām pamazām «mirst» reģionu neatkarīgā prese. Domājat – pašvaldību mājaslapas un izdevumi to aizvietos? Pāris piemēri no tuvējās apkaimes – Iecavas domes vēstījumos par brīvprātīgo apbalvošanu Rīgā un Vjetnamas delegācijas uzņemšanu vien starp rindām var saprast, ka pasākumu rīkotāja nav novada pašvaldība, bet valsts organizācijas. Pēc šīs loģikas arī valdības sēdi Rīgā rīkos Iecavas dome, ja kāds tās pārstāvis būs aicināts piedalīties…
Tiesa, mediji ir līdzvainīgi. Tā nav īstā dzīve, par ko lasāt «dzeltenajos» izklaides izdevumos. Cilvēki maksā par ilustrētajiem žurnāliem, pat nenojaušot, ka to vienveidīgo saturu lielākoties producē sabiedrisko attiecību firmas pēc klientu – politiķu un citu pseidoprominenču –
pasūtinājuma. Patiesas realitātes piedāvājums nacionālajā presē ir šaurs, jo dienas avīzēm jau katrai ir sava «pātaga» aiz muguras.
Biedējoša ir ļaužu dīvainā pārliecība par to, kas ir labi kandidāti Valsts prezidenta amatam. Aptaujas rāda, ka vairākumam nav izpratnes par Valsts prezidenta lomu. To nezina arī pašreizējais valsts galva, ja lepojas, ka «viņa laikā» uzlabojusies ekonomika.
Tiesa, briesmīgā situācijā daudzi aizmiedz acis, lai šausmas neredzētu. Tomēr – vai nācijas liktenis nav arguments, lai skaidru skatu aptvertu, kas īsti notiek? Ignorance var novest pie lielākas nelaimes.
