Zvaigznes dienā Doma baznīcā notika īpašs ekumenisks Pateicības dievkalpojums visiem, kuri centušies palīdzēt kādam.
Zvaigznes dienā Doma baznīcā notika īpašs ekumenisks Pateicības dievkalpojums visiem, kuri centušies palīdzēt kādam. Luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags atgādināja, ka labdarību cilvēce pazīst tikpat sen, cik Jēzu. Sekojot zvaigznei, trīs gudrie ar visdārgākajām balvām nākuši sveikt jaundzimušo. Katra vismazākais devums var būt dzīvības spēka piliens kādam citam.
To atgādināja arī vairāki jauki apsveikumi, vēlējumi un gadu mijas vēstules. Austrijā dzīvojošā žurnāliste Laima Žihare, lasot Latvijā iznākošos laikrakstus internetā, bija pārsteigta par Rīgā piedāvāto gadu mijas sagaidīšanas svinību cenām (Ls 45 – 120 no personas). Pat Romas un Vīnes centrā šādu pārmērību neesot. Ja cilvēki, kuri var atļauties šādus tēriņus, vairāk palīdzētu citiem, ielās būtu mazāk ubagu.
Sirds par Latviju sāp daudziem, kuri ir tālu no mājām. Amerikas vidienē, Aiovā, vairākas turienes latviešu sabiedriskās organizācijas aizvadītajos Ziemsvētkos rīkojušas vienu kopīgu eglīti. Ierastās apdāvināšanas veltes nolēmuši negādāt un tai paredzētos piecus dolārus ar labu nodomu un no sirds metuši ziedojumu kastītē – Latvijai. Tā rakstījis Aiovas latviešu biedrības priekšnieks Imants Kalniņš.
Tostarp tepat Latvijas Radio dzirdēts pēcsvētku komentārs: ja saliktu vienkopus to naudu, kas aizvadītajos svētkos izšauta gaisā uguņojot un iztērēta ballējoties, nebūtu jāvāc ziedojumi Brīvības pieminekļa atjaunošanai un Nacionālās bibliotēkas celšanai.
Prieks, ka vienās no dārgākajām svinībām «Lido» centrā Rīgā īpašnieks Gunārs Ķirsons bija radis iespēju uzaicināt simt latviešu inteliģences pārstāvju. Tomēr mirklī, kad pie debesīm iemirdzējās tūkstošiem jaunu zvaigžņu, daudz citu brīnumu nenotika. Tūkstošiem cilvēku bija līdzīgi tam, par ko savulaik rakstījusi Aspazija. Citiem – riekstiņš, pīrādziņš, bet citiem – pie debess spožais mēnestiņš.
Zvaigznes dienā savā aicinājumā vienojušies grupa kultūras cilvēku. Viņi norādījuši, ka demokrātija valstī ir vāja, noziegums tērpjas varas drānās un pašreizējā smagā situācija, kādā dzīvo vairākums, rada labvēlīgu vidi dažādu brīnumpartiju un brīnumsolījumu zelšanai, piesaucot vissvētākās lietas.
Tas liek ar zināmu atturību vērtēt ziedojumu vākšanu, kas ir ilgāka par svētkiem. Latvijā ar labdarību cenšas lāpīt caurumus valsts sociālajā budžetā. Naudas pietrūkst slimnīcu un bērnunamu remontiem, slimiem bērniem, populāru cilvēku atveseļošanai, veciem ļaudīm pansionātos un sociālās aprūpes centros. Atliek tikai piezvanīt uz norādīto tālruņa numuru, un lats iekritīs fonda krājkasītē. Lūgumi tiek sadzirdēti, bet ziedotāji visbiežāk ir tādi paši kā tie, kuri palīdzību lūdz.
