Tiklīdz ūdenskrātuves klāj ledus vāks, vērojami arī zemledus makšķernieki.Pagājušajā nedēļā «Bauskas Dzīve» copmaņus sastapa uz Mēmeles un Lielupes. Teju ikviens uzsvēra, ka sēdēšanai uz ledus ir visai mazs sakars ar dienišķās pārtikas ieguvi, daudz svarīgāks šajā sirdslietā ir azarts. Makšķernieki salīdzina lomus un ir lepni, ja guvums labāks nekā kaimiņam.Sestdienas, 10. janvāra, pēcpusdienā satikām zemledus makšķernieku Juri, kurš šogad jau otro reizi cer uz veiksmīgu copi. Pirms nedēļas pusi dienas pavadījis uz Bangu dīķa, taču nekas prātīgs nav ķēries. Arī sestdien zivju kaste bija pustukša – vien pāris mazu asarīšu runča Feliksa pusdienu azaidam. Jurim patīkot makšķerēt, ja zivis ķeras, taču paredzēt, kad būs loms, esot gana grūti: «Daudz kam jāsakrīt, lai copētu zivis. Austrumu vējš ir bada vējš. Protams, var skatīties makšķernieku kalendāros, bet tam nav īpašas jēgas, copi ļoti ietekmē atmosfēras spiediens.» Svētdien Juris nolēmis doties uz Lielupi Jūrmalā, tur pērn labi nākušas salakas.Pagājušās nedēļas nogalē bija vērojams atkusnis, daudzviet ledus spoguli klāja ūdens. Taču sinoptiķi sola, ka šīs nedēļas otrajā pusē sals pieņemsies spēkā un ūdenskrātuves atkal klās ledus vāks.
