Pārdomās par problēmām, jauninājumiem un notikumiem medību jomā dalījās Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības (BMMB) izpilddirektors Pēteris Seleckis. Viņš «Bauskas Dzīvei» pastāstīja par jauno mednieku apmācībām, to izcilniekiem, apsprieda medību vadītāja lomu veiksmīgās medībās un augstākstāvošo ierēdņu nezināšanu medību jautājumos. Biedrības izpilddirektors uzskata, ka metodes, ar kurām tiek mēģināts ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau pašos pirmsākumos bijušas nepareizas, radot tikai lielāku postažu.
Daudz apgūstamu zinību
Jau 17. gadu BMMB apmāca jaunos medniekus. Šogad pieteikušies 13 interesenti, kuri apgūs teju visu par medībām pasniedzēju Andreja Dravanta, Jāņa Bites un Ulda Dzērves vadībā. Topošie mednieki vairākus mēnešus mācīsies medību noteikumus un likumus – kad, kur, ko un ar ko var šaut, kā lietot ieroci. Tiks izzināta arī dzīvnieku daba – kad, ko un kur tie ēd, kad guļ, barojas un pārojas, kur dzīvnieki mitinās, kā un ar ko viņus piebarot.
Pēteris Seleckis stāsta, ka apgūstamo zinību netrūkst: «Lai medītu, par dabu un dzīvniekiem ir jāzina viss. Cik labi cilvēks apgūs mācības, tik labs mednieks viņš būs. Katram jāzina, kad, kā un ar ko apstrādāt dzīvnieku pēc nomedīšanas, jāprot noteikt arī trofeju nozīmīgumu un kvalitāti.» Jaunajiem medniekiem tiek skaidrots, kā atšķirt veselu no slima dzīvnieka. Pirms šaut kustoni, jāizvērtē, kādā stāvoklī tas ir, lai izlemtu, vai nomedītā gaļa ir ēdama vai laižama postā.
Mantotā izcilība
Viens no izcilākajiem jaunajiem medniekiem ir baušķenieks Artūrs Tihonovs. Puisi slavē BMMB izpilddirektors: «Artūrs ir viens no centīgākajiem un izcilākajiem skolniekiem apmācību vēsturē. Viņš pārzina katru sīkumu. Jaunā mednieka šaušanas prasmes ir fenomenālas – reiz no 110 metriem nobliezis briedi, trāpot taisni sirdī. Liels nopelns puikas izaugsmē ir tēvam. To pašu varu attiecināt uz tikpat spēcīgu jauno mednieku – Emīlu Starodubcevu. Abi jaunekļi ir izcilnieki.»
Artūrs Tihonovs pastāstīja, kā kļuvis par mednieku: «Kopš bērnības tēvam gāju līdzi pīļu medībās. Sākumā raudzījos apkārt un rādīju, kur ir putni. Vēlāk jau pašam bija sava pirmā bise. Tad Pēteris Seleckis mani mudināja iestāties apmācībās, un es piekritu.» Artūrs ir mednieku kolektīva «Vecsaule» biedrs. «Šaut man padodas. Pateicoties bērnībā iegūtajām iemaņām, man darbā veicas ļoti labi. Esmu karavīrs un strādāju Latvijas armijā. Svarīgākais medībās ir ievērot drošību. Kopš bērnības esmu audzināts cienīt apkārtējos un ieroci.»
Sievietes klātbūtnē – paraugzēni
Lai kļūtu par mednieku, ir jāmācās, bet nepieciešami arī medību vadītāji. Šo amatu gan iegūt nesteidzas. Tas ir nopietns, ļoti atbildīgs solis katra mednieka karjerā, un ne velti mednieki par vadītājiem izlemj kļūt vien tuvu 40 gadiem vai vēlāk, kad pieredze ir gana liela. Pēteris Seleckis to pamato: «No medību vadītāja ir atkarīgs, vai šaušana būs izdevusies un tā būs lieliski pavadīta diena vai mokpilnas stundas bez neviena guvuma. Tieši tik liela atbildība gulstas uz medību vadītāja pleciem. Lai kļūtu par izcilu medību vadītāju, ir ļoti labi jāpārzina teritorija. Dažs apņemas pildīt vadītāja pienākumus, bet gadu no gada medībās nesokas. Tā arī mēdz notikt. Un, protams, jāprot panākt, lai tiktu ievērota drošība.»
Lai izskaustu nesaskaņas starp medniekiem, katra šāvēja vieta tiek lozēta, tā mazinot nevienlīdzību mednieku vidū. Svarīga ir gaisotne, kādā notiek medības. Disciplīnai un kārtībai ir jābūt, bet labs medību vadītājs to panāk bez bļaustīšanās vai rupjībām. «Ir ļoti interesanti pavērot medniekus, kādi tie kļūst, ja par medību vadītāju izrauga sievieti. Visi tik laipni un pieklājīgi, sievietes klātbūtnē vīri kļūst par paraugzēniem,» smaidot teic Pēteris. Viņš uzskata, ka par izcilu medību vadītāju var kļūt tas, kurš mācās no savām kļūdām. Ikviens mednieks pēc nostrādātas darba nedēļas medībās vēlas justies labi, atpūsties, darot to, kas viņam sagādā prieku, un šādu noskaņu var panākt tikai labi vadītāji.
Šaut nesteidzas
«Bauskas Dzīve» aptaujāja Vecumnieku un Iecavas novada medniekus par pašreizējo aktualitāti – Āfrikas cūku mēra bīstamību un situāciju mežos. Aldis Salmiņš no Skaistkalnes pagasta mednieku kluba «Skaistkalne» sacīja, ka cūkas nešaujot vairāk kā citus gadus: «Mūsu pusē cūku pārpilnība nekad nav bijusi. Esam pat ieturējuši pauzi, lai tās savairotos. Patlaban ĀCM un 100 eiro atlīdzības dēļ mežacūku mātītes nešaujam vairāk kā citus gadus. Ja ko «nogāžam no kātiem», tad pa kādam sivēnam, ne vecākam par gadu. Lielos neaiztiekam.» Viņš nesen apmeklējis semināru, kurā lektors mudinājis medniekus šaut cūkas, cik daudz vien iespējams. Aldis tam nepiekrīt: «Protams, lektors teikto vairāk attiecināja uz reģioniem, kuros mēris patiešām ir sastopams. Vecumniekos tas vēl nav konstatēts. Vai slimība līdz mums nokļūs, grūti teikt.»
Iecavas novada mednieku kluba «Zālīte» biedrs Arnis Miņķis uzskata, ka mēris tomēr pārņems visu Latviju: «Slimība pāries pāri visai valsts teritorijai. Kāds dzīvnieks izdzīvos, kāds ne. Ziemas periodā iespējamība, ka mūsu pusi sasniegs ĀCM, palielinās. Upes ir aizsalušas, un tagad kustoņi bez problēmām var migrēt uz citiem Latvijas reģioniem. Speciāli vairāk dzīvnieku nešaujam, ja vienīgi kāds gadās pa ceļam. Mēs koncentrējamies uz pietiekamu populācijas skaita saglabāšanu.»
Amatpersonas neizprot reālo situāciju
Pēteris Seleckis uzskata – tiklīdz tika konstatēti ĀCM draudi, augstākstāvošie ierēdņi, arī Zemkopības ministrijas pārstāvji, devuši nepareizas rīcības pavēles. «Kļūda pieļauta jau pašos pamatos. Kāpēc bija jāmedī pirmie slimie dzīvnieki, kuri no Baltkrievijas ienāca Latvijā? Tas tikai radīja vēl lielāku postažu – slimie zvēri iemuka dziļāk Latvijas teritorijā,» prāto BMMB izpilddirektors. Pēc izdzirdēta šāviena cūku bars bez apstāšanās spējot mērot līdz 25 kilometrus. Katrs nākamais šāviens slimos rukšus iedzinis vēl dziļāk Latvijā. Turpina P. Seleckis: «Sākumā slimās cūkas pulcējās vienuviet. Tajā pašā vietā vai netālu bija jāizveido barotavas. Kā saka – kur tie rukši ēdīs, tur arī nomirs. Cūkas klejo pa pēdām, vadoties pēc izkārnījumu smakas. Nākamie slimie dzīvnieki Latvijā ienāca pa tām pašām pēdām, kur pirmie. Nebūtu šaušanas, cūkas paēstu un dotos atpakaļ uz vietu, kur tās gulēja, šajā gadījumā – Baltkrieviju. Tiklīdz kustoņi nobeigtos, to izkārnījumos jaunpienākušie dzīvnieki sajustu «nāves smaku» un, iespējams, dziļāk Latvijā nedotos.»
Valdībai un augstākstāvošiem ierēdņiem neesot izpratnes par reālo situāciju, kāda valda medību jomā. «Neviens no Rīgas varasvīriem, kurš atbild par mūsu nozari, nav mednieks. Tāpēc viņiem nav izpratnes par notiekošo un neseko loģiski, normāli spriedumi situācijas uzlabošanai. Tiek pieņemti aplami lēmumi. ĀCM izvazāja paši lēmumu pieņēmēji, nevis dzīvnieki,» uzskata BMMB izpilddirektors.
