Jelgavas reģionālās vides pārvaldes dabas aizsardzības kontroles daļas jaunā vadītāja Meldra Priedēna 6. janvārī apmeklēja savus Bauskas kolēģus – vides inspektorus Valēriju Gabrānu un Aivaru Legzdiņu.
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (RVP) dabas aizsardzības kontroles daļas jaunā vadītāja Meldra Priedēna 6. janvārī apmeklēja savus Bauskas kolēģus – vides inspektorus Valēriju Gabrānu un Aivaru Legzdiņu.
Šo iespēju izmantoja arī “Bauskas Dzīve”, speciālistei uzdodot dažus jautājumus par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Sabiedrībā visvairāk tiek diskutēts par Bauskas dabas parku – sistēmas “Natura 2000” objektu, kam īpašs aizsardzības statuss piešķirts 2004. gadā.
Kāpēc, jūsuprāt, Bauskas dabas parks izraisa dažādu viedokļu sadursmes un nepamatotus spriedumus, ka saimnieciskās rosības ierobežojumi varētu kavēt teritorijas attīstību?
– Es domāju, ka jautājums tiek aktualizēts parka teritorijas specifikas dēļ, jo tas ietver arī lielu daļu vecpilsētas. Turklāt pilsētā upju krastos atrodas vairāki aizsargājami biotopi. Veidojot parku, robežas bija jāsaskaņo ar visām teritorijā esošām pašvaldībām, un nekas nenotika bez to piekrišanas. Acīmredzot atbildība par parka robežu iezīmēšanu jāuzņemas visiem procesā iesaistītiem partneriem.
Tomēr man šķiet, ka problēmu rada reglamentējoša dokumenta – parka dabas aizsardzības plāna – trūkums. Ja tas būtu, katrs zemes īpašnieks vai lietotājs, ielūkojoties plānā, skaidri zinātu, kas ir atļauts, kas – aizliegts. Pašlaik kopējā aina nav pārskatāma, tāpēc rodas dažādi minējumi.
Man ir konkrēts pozitīvs piemērs – Tērvetes dabas parks –, kura teritorijai jau izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Es pati piedalījos šajā procesā. Līdzekļus plāna izveidei piešķīra akciju sabiedrība “LatvijaJelgavas reģionālās vides pārvaldes (RVP) dabas aizsardzības kontroles daļas jaunā vadītāja Meldra Priedēna 6. janvārī apmeklēja savus Bauskas kolēģus – vides inspektorus Valēriju Gabrānu un Aivaru Legzdiņu.
Šo iespēju izmantoja arī “Bauskas Dzīve”, speciālistei uzdodot dažus jautājumus par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Sabiedrībā visvairāk tiek diskutēts par Bauskas dabas parku – sistēmas “Natura 2000” objektu, kam īpašs aizsardzības statuss piešķirts 2004. gadā.
Kāpēc, jūsuprāt, Bauskas dabas parks izraisa dažādu viedokļu sadursmes un nepamatotus spriedumus, ka saimnieciskās rosības ierobežojumi varētu kavēt teritorijas attīstību?
– Es domāju, ka jautājums tiek aktualizēts parka teritorijas specifikas dēļ, jo tas ietver arī lielu daļu vecpilsētas. Turklāt pilsētā upju krastos atrodas vairāki aizsargājami biotopi. Veidojot parku, robežas bija jāsaskaņo ar visām teritorijā esošām pašvaldībām, un nekas nenotika bez to piekrišanas. Acīmredzot atbildība par parka robežu iezīmēšanu jāuzņemas visiem procesā iesaistītiem partneriem.
Tomēr man šķiet, ka problēmu rada reglamentējoša dokumenta – parka dabas aizsardzības plāna – trūkums. Ja tas būtu, katrs zemes īpašnieks vai lietotājs, ielūkojoties plānā, skaidri zinātu, kas ir atļauts, kas – aizliegts. Pašlaik kopējā aina nav pārskatāma, tāpēc rodas dažādi minējumi.
Man ir konkrēts pozitīvs piemērs – Tērvetes dabas parks –, kura teritorijai jau izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Es pati piedalījos šajā procesā. Līdzekļus plāna izveidei piešķīra akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kam parkā ir plašas apsaimniekojamas teritorijas. Darba grupā bija iesaistīti pašvaldību, zemes īpašnieku pārstāvji. Bija ļoti vērtīga un saturīga sadarbība, mēs spējām atrast kompromisu, nekaitējot stratēģiskajam mērķim. Gribētos mudināt Bauskas rajona pašvaldību, kas ir uzņēmusies parka dabas aizsardzības plāna izstrādes iniciatīvu, sekot šim piemēram. Bez šaubām, vispirms jāmeklē finansējuma avoti, kas konkrētā situācijā laikam nav tik vienkārši izdarāms.
Vai Latvijā ir jau agrāk izveidoti dabas parki? Kā tajos tiek realizēta saimnieciskās darbības ierobežošana?
– Tipisks paraugs ir Gaujas Nacionālais parks. Visi, kuri to apmeklē, redz, ka parkā notiek gan būvniecība, gan koku ciršana, neizpostot kultūrainavu un nenodarot kaitējumu videi. Man šķiet, ka sabiedrībai nav pietiekami skaidrs jēdziens “saimnieciskās darbības ierobežošana”. Dabas parkā pats galvenais ir saglabāt kultūrvēsturisko ainavu, īpaši aizsargājamus biotopus – augus, dzīvniekus, ģeomorfoloģiskus objektus. Vēsturiski izveidojušās ražotnes joprojām turpina darboties, vienīgi jaunu industriālu objektu celtniecība gan nav atļauta. Ja cilvēki domā, ka vairs nevarēs pļavā saplūkt puķes vai apstrādāt piemājas zemi, tie ir maldi. Apstrādājot zemi, arī līdz šim bija jāievēro upju un ūdensteču aizsargjoslu likums, kā arī virkne citu ierobežojumu.
Vides inspektors Aivars Legzdiņš sacīja, ka nesen jūs abi piedalījāties divu būvniecības ieceru apspriešanā Mūsas un Lielupes krastos.
– Tikāmies ar zemes īpašniekiem un pārliecinājāmies, ka viņu darbības atbilst īpaši aizsargājamu dabas teritoriju prasībām. Abi objekti atrodas Bauskas dabas parka teritorijā. Jelgavas RVP sniedz ietekmes uz vidi sākotnējo novērtējumu. Šajā gadījumā vides inspektori ir pirmie eksperti, kuri rūpīgi izvērtē situāciju dabā un sagatavoto slēdzienu nosūta Sākotnējās ietekmes uz vidi birojam. Šī iestāde sniedz galīgo atzinumu. Ja nepieciešams, tad izpētē tiek iesaistīti arī nozaru eksperti. Dzīve Bauskas dabas parkā neapstāsies, cilvēki turpinās būvēt mājas un uzlabot infrastruktūru.
Pozitīvi vērtējam arī bijušās Lodiņa alus rūpnīcas atjaunošanu vecpilsētā, kas ir vēsturiska ražotne un atrodas dabas parka teritorijā. Viss notiek saskaņā ar teritorijas aizsardzības noteikumiem, saglabājot rūpnīcas iepriekšējās funkcijas.
