Trīs stundas skatīties teātra izrādi – tas ir nopietns darbs.
Trīs stundas skatīties teātra izrādi – tas ir nopietns darbs.
Ar ieinteresētību un uzmanību šo darbiņu, skatoties Latvijas Nacionālā teātra iestudējumu, Annas Brigaderes pasaku lugu «Maija un Paija», veica Mežgaļu pamatskolas 4. un 6. klases audzēkņi. Viņi šoreiz recenzēs izrādi, savos iespaidos daloties ar «Bauskas Dzīves» lasītājiem.
Saista tēlu atraktivitāte
4. klases audzēkņi stāsta, kuri varoņi viņiem lugā bija vistīkamākie.
Jānim patika Maija, jo viņa visiem palīdzēja, savukārt Renātei interesanta šķitusi Paijas uzstājība, kā arī viņas daudzie niķīši. Kristapam paticis vecais velns Ņurga, jo viņš bijis dikti dumjš, bet Aivai smieklīgi licies, kā Paijas patēvs lidojis ar pūķi. Jānim interesanti šķitis, kā Varis tā spējis nogulēt suņa būdā, savukārt Zanei sirsnīga likās Maijas darbošanās ar trim Velēnu vecīšiem.
Rokas un kājas ir, lai strādātu
6. klases skolēni pauž atziņas, kādas gūtas, sekojot līdzi Maijas un Paijas gaitām. Jānis secina: «Lai dzīvē kaut ko sasniegtu, tas tev ir jānopelna. Cilvēkam ir rokas un kājas, un tās ir radītas, lai strādātu.»
Krista saka: «Vēlējos uzzināt, kāpēc Paija ir tik ļauna. Es sapratu, ka par savu ļauno dabu viņa saņēma tādu atalgojumu, toties Maija bija mīļa, paklausīga un dabūja princi.» Gints pēc izrādes noskatīšanās atzīst, ka «jāpalīdz citiem un jāmāk piedot tiem, kuri pret tevi izturējās slikti un darīja tev ļaunu, ja tu citiem palīdzēsi, tad noteikti tev arī atdarīs ar labu». Savukārt Aigara atziņa ir pavisam vaļsirdīga: «Es iemācījos, ka teātrī ir jāuzvedas ļoti klusu.»
Tīra un skanīga valoda
Režisore Māra Ķimele izrādē maksimāli saglabājusi Annas Brigaderes lugas tekstu, bagātinot to ar dažām drastiskām uzrunām zālē sēdošajiem. Mazie skatītāji pieņem šos režisores piedāvātos spēles noteikumus un ar savām atbildēm, skaidrojumiem palīdz Maijai, Varim. Sajūsmu bērnos izraisa dažādie īpašie efekti, toties smīnu un ironiju Maijai dotais Laimas brīnuma stariņš – lēts, cirkā un tirgū nopērkams spīguļojošs lukturītis. Režisores iecerēto emocionālo pārdzīvojumu skolēni neuztver arī izrādes noslēgumā, kad Maija un Varis iet stalti tērpti augstmaņu drānās. Bērnu uztverei apgrūtinoša šķiet Izoldes Cēsnieces veidotā skatuves scenogrāfija – visa telpa piepildīta ar dažādu izmēru latviskiem elementiem rotātām lādēm. Ilgas Reiznieces muzikālā partitūra pastiprina latviskuma noskaņu.
Izrādi derīgi noskatīties arī pieaugušajiem. Kaut vai tāpēc, lai mūsdienu korumpēto politikāņu ar pedofiliski globālo eiro slengu piesārņotām ausīm ļautu pāris stundu klausīties tīru, daiļu un skanīgu latviešu valodu.
