Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis šajā amatā ir kopš 1994. gada.
11. martā – pašvaldību vēlēšanas
Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis šajā amatā ir kopš 1994. gada. 1997. gada pašvaldību vēlēšanās viņš bija vēlētāju apvienības «Cilvēkiem un zemei» sarakstā. To pagasta padomē pārstāv septiņi deputāti, divi ir no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta.
Janvārī, pēc padomes sēdes pārrunājot kopīgā darbā pavadītos četrus gadus, deputāti secinājuši, ka viņiem konfliktu un strīdu nav bijis. Vēlētāju apvienība «Cilvēkiem un zemei» 25. janvārī iesniegusi pagasta vēlēšanu komisijai savu sarakstu šīm pašvaldību vēlēšanām, tajā ir arī Aivars Okmanis. Viņš cer, ka izveidosies tāda komanda, kas spēs turpināt ieplānotos darbus.
Cik lieli ir pašvaldības algoto darbinieku štati?
– Jāprasa, ko vaicātājs grib uzzināt, jo pašvaldība algo arī, piemēram, apkopējas skolā. Pagastmājā strādā priekšsēdētājs, sekretāre, tehniskā sekretāre, kura nodarbojas ar dzīvokļu privatizāciju, grāmatvedības darbinieces, arī teritoriālās plānošanas speciāliste, Rundāles un Viesturu pagasta dzimtsarakstu nodaļas pārzine, sociālās aprūpes darbiniece, pagasttiesas priekšsēdētājs un sekretāre, kultūras darba organizatore un viņas palīdze, divi sporta darba organizatori (katram pusslodze – Saulainē un Rundālē). Pārvaldes funkciju veikšanai gadā tiek izlietots 30000 latu, tas ir mazāk nekā desmit procentu no kopīgā budžeta. Par darbu komisijās un sēdēs deputāti saņem atalgojumu – Ls 2 par stundu.
Jums pašam ir vairāki citi amati ārpus sava pagasta. Vai tas neatņem pārāk daudz laika tiešajam darbam?
– Man ir pienākumi rajona Padomē, esmu rajona Pašvaldību apvienības priekšsēdētājs un Latvijas Pašvaldību savienības pagastu apvienības valdes loceklis. Šis amats man ir licis apmeklēt visus Latvijas rajonus, daudzus pagastus, esmu ieguvis ļoti daudz lietišķu sakaru, iepazinies ar interesantiem cilvēkiem. Ikdienas darbā tas ir noderējis.
Katru dienu izbraucu pagastam cauri – padome atrodas Rundālē, dzīvoju Saulainē. Vairāk laika pavadu darbā, nereti arī nedēļas nogalē neesmu mājās. Turklāt esmu «pūce», manī rosīgums pamostas vakarā. Pa- šam sava datora kabinetā nav, tad nu gaidu, kad kāds darbinieks būs aizgājis uz mājām. Esmu ievērojis, ka arī pārējie pagasta padomes darbinieki bieži strādā ilgāk par noteikto darba laiku. Nekad gan neesmu to viņiem uzspiedis, bet laikam šis ir tāds darbs, ko nevar izmērīt stundās.
Kā jūs raksturotu Rundāles pagastu laikā kopš iepriekšējām vēlēšanām? Vai jūtama attīstība?
– To var novērtēt, ielūkojoties 2001. gada budžetā. Šogad tas ir jau 350000 latu. Pozitīva tendence – pieaugusi no iedzīvotājiem iekasētā ienākumu nodokļa daļa, kas tiek ieskaitīta pašvaldības budžetā. 1994. gadā tā bija 40000 latu, 2001. gadā – 120000 – trīs reizes vairāk. Tas rāda, ka cilvēki strādā, pelna un maksā nodokļus. Savukārt samazinājusies mums iedalītā mērķdotācija – 1994. gadā tā bija 70000 latu, šogad tikai 33000. Šie skaitļi raksturo pagasta izaugsmi.
Rundāles pagasta pašvaldība izceļas ar neatlaidību, piedaloties dažādos projektu konkursos, cīnās par līdzekļu piešķiršanu no investīciju fondiem. Kādu labumu tas ir devis iedzīvotājiem?
– Diezgan prāvu. Esam novērtējuši, ko pašlaik var gūt ar PHARE, SAPARD programmu starpniecību, piedalāmies konkursos, lai iegūtu aizdevumus no Pasaules Bankas. Katrs šāds projekts paver ceļu nākamajam, un man jāpateicas kolēģiem, kuri ieinteresēti strādā šo projektu sagatavošanā. Vidusskolai tagad ir sava ļoti ekonomiska katlumāja, no tās gāzes vads aizvilkts līdz Rundāles pilij, kur arī iekārtota apkure. Skolas ēka vēl tiks siltināta, arī tas ir starptautisks projekts, kurā pagasts ieguldīs prāvus līdzekļus. Centra ciematā veikta apkures sistēmas rekonstrukcija, bet Saulainē, izmantojot Dānijas piedāvātu projektu, māju apsildi nodrošina apkures sistēma ar modernu tehnoloģiju, lietojot ekoloģiski tīru kurināmo – salmus.
Kā vērtējat iedzīvotāju veselības aprūpi pagastā?
– Ģimenes ārste Santa Gulbe strādā doktorātā, kas iekārtots par PHARE programmas atvēlētu finansējumu. Pie viņas pierakstīti pacienti ne tikai no mūsu pagasta, bet arī no Viesturiem un Bauskas. Tas ir vēl viens atbalstu guvis projekts. Manuprāt, labākas medicīnas iestādes mūsu rajona pagastos pašlaik nav. Par telpu apkuri rudenī daktere maksāja pati, kopš 1. janvāra šo rēķinu sedz no pašvaldības budžeta. Mediķi mums labi, bet pati ģimenes ārsta prakses organizācija un pašreizējie finansējuma noteikumi valstī, manuprāt, galīgi neapmierina lauku iedzīvotājus.
Rundālei esot lietišķa sadarbība arī ar citiem pagastiem.
– Kopā ar Īslīces, Gailīšu un Svitenes pašvaldībām strādājam ar ūdensvada un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas projektu. Tas tiek veikts saskaņā ar Jelgavas vides pārvaldes Bauskas daļu. Lielupes krasti mūs vieno ar Mežotnes pagastu. Ir konkrēts projekts – tiks padziļināta Lielupes gultne un uzbūvēta pārceltuve, lai no Mežotnes pils būtu ātrāk sasniedzama Rundāles pils. Tas vajadzīgs gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu ērtībām. Ir arī projekts veidot vairākus kempingus Mūsas un Lielupes krastos, civilizētas atpūtas vietas ar autonovietni un nepieciešamo labiekārtojumu.
Kas, starp citu, notiek Bornsmindes pilī, Ziedoņos?
– Muiža un zeme zem ēkām ir SIA «Rīts-L» īpašums. Tie gan nav mūsu rajona uzņēmēji, bet cilvēki ar nopietnām iecerēm. Viņi pērk arī pils saimniecības ēku, lai, ieguldot prāvus līdzekļus, Ziedoņos izveidotu atpūtas centru ar 14 istabām. Bijušās slimnīcas ēku firma jau nopirka, gribēja privatizēt arī pils parku. Taču, kad licencēti vērtētāji pēc pagasta lūguma sniedza savu atzinumu, cena pircējiem šķita par augstu.
Kā vērtējat zināšanu kvalitāti un iespējas, ko jauniešiem sniedz Pilsrundāles vidusskola?
– Mūsu vidusskola ir iecienīta, te mācās arī Viesturu, Svitenes pagasta bērni, baušķenieki. Ar katru gadu vairāk skolēnu brauc no Sesavas, laikam konkurējam ar Elejas vidusskolu. Starppagastu norēķinos par izglītību apgrozās ap 20000 latu gadā un vairs nav lielu parādu kā agrāk. Mums ir gudri skolotāji un labi skolēni, to rāda mācību olimpiāžu rezultāti. Pašvaldī- ba prēmē gan bērnus, gan pedagogus, un neesam skopi. Pagasta budžetā īpaši iezīmēta daļa – ap 1000 latu – šogad paredzēts pedagogu tālākizglītošanās atbalstam. Tiks paplašināta skolas datorklase, pašlaik tajā ir 22 datori.
Skola un lauksaimniecības tehnikums pagastā veic arī kultūras iestāžu funkcijas, jo īpašu telpu šim nolūkam nav.
– Manuprāt, tas ir normāli. Ciematā Pilsrundāles vidusskola izveidojusies par kultūras centru, te strādā pašdarbības kolektīvi, notiek koncerti, telpas aizņemtas no rīta līdz vakaram. Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumā mācās ne tikai mūsu pagasta un rajona jaunieši. Audzēkņi intensīvi sporto, piedalās pašdarbības kolektīvos, daudz strādā apkārtnes sakopšanā un dara to bez atlīdzības. Viņi iesaistās Latvijas tehnikumu sporta sacensībās, dziesmu svētkos, pārstāv tehnikumu konkursos «Zemes dēls, Zemes meita». Pateicoties viņiem, mūsu pagasts kļuvis jaunāks. Patīkami sastrādāties ar tehnikuma enerģisko direktoru Jāni Beķeri. Viņš šajās vēlēšanās arī būs deputātu kandidātu sarakstā.
P. S. Intervijā izmantoti arī lasītāju jautājumi.
