Stelpes pagasta mājās «Līvi» ILMA PRIEDE 18. oktobrī svinēja 80 gadu jubileju. Ceturtdien sanākuši mājinieki un kaimiņu ļaudis, toties sestdien Rīgā svinībās būs vairāk radinieku – bērni, mazbērni, mazmazbērni un citi. Ilma piedzimusi mazā lauku mājiņā.
Stelpes pagasta mājās “Līvi” ILMA PRIEDE 18. oktobrī svinēja 80 gadu jubileju. Ceturtdien sanākuši mājinieki un kaimiņu ļaudis, toties sestdien Rīgā svinībās būs vairāk radinieku – bērni, mazbērni, mazmazbērni un citi.
Ilma piedzimusi mazā lauku mājiņā, viņa bijusi trešais bērns ģimenē. Vecāki daudz strādājuši, mamma esot teikusi: “Kartupeļu vagā piedzimi.” Tiklīdz meitene paaugusies, tā vasarā strādājusi par gani. Atmiņā visvairāk palikuši drēgnie rīti, kad ļoti salušas kājas.
Kara laikā bijis jāstrādā ne tikai savā sētā, bet arī pie saimniekiem. Darīti gandrīz visi vīriešu darbi – pļauts siens, sēta labība, atarti kartupeļi, zāģēta malka mežā. Ilma pat ķērusies pie lielā lemešu arkla, tomēr sapratusi, ka tas nav pa spēkam.
Kara beigas pienākušas miglainā dienā. Stelpes ciema priekšsēdētājs sasaucis ļaudis un teicis: “Varat iet mājās un būt laimīgi, ka karš ir beidzies.” Tiesa, padomju laiki vieglāku dzīvi nav atnesuši. Dažādos kursos jubilāre apguvusi mašīnrakstītājas amatu, arī grāmatvedības pamatus. Dzīve tomēr vēl bijusi ļoti grūta. Ilma tikusi audzināta stingrā garā – kopā ar māti gājusi uz baznīcu, līdz 18 gadiem uz sarīkojumiem nav laista. Tomēr pienācis brīdis, kad māte teikusi: “Tev, meitiņ, jāprecas. Būs vieglāk.” Pamazām Ilma tuvāk iepazinusies ar kaimiņu, kurš bieži nācis palīdzēt saimniecībā, un 1948. gadā svinētas kāzas. Kaimiņam ir trīs dēli no pirmās laulības, arī jaunajai sievai piedzimst trīs meitas. Viena iezīme no tā laika iet Ilmai līdzi – no skolas vaļā tikt nevarot: “Kā sāku palīdzēt skolas darbos saviem audžudēliem, tā vēl aizvien palīdzu kādam – tagad jau mazmazbērniem.”
1949. gadā tikai nejaušība izglābusi daļu “Līvu” mājas iedzīvotāju no izsūtījuma. Ilma braukusi pie vīra uz Rīgu, un viņiem līdzi sadomājusi doties arī māsa. To pašu nakti viņu māte, neskatoties uz saimniecības nabadzību, aizvesta uz Sibīriju, no kurienes atgriezusies pēc pieciem gadiem. Zeme pievienota kolhozam, mājā dzīvojuši citi ļaudis. Līdz pat 80. gadiem Ilma strādājusi Stelpes kolhoza kantorī.
Jubilāre vēl aizvien cenšas aktīvi darboties, brauc ekskursijās, uz teātriem. Savu dzīvi vērtē vienkārši: “Visu mūžu klāt stāvējusi Laimes māte un Dieviņš.
