Neviens gadalaiks nerosina tik divējādas izjūtas kā pavasaris. Tas līdzinās vieglprātīgam mīlētājam, kurš sola daudz, taču nejūtas atbildīgs.
Neviens gadalaiks nerosina tik divējādas izjūtas kā pavasaris. Tas līdzinās vieglprātīgam mīlētājam, kurš sola daudz, taču nejūtas atbildīgs.
Pavasaris noteikti nav filosofiski noskaņotu dzejnieku un rakstnieku gadalaiks. Grūtsirdību, skumjas un ilgošanos viņi meklē rudens tēlainībā, pavasari uzskatot par banālu pārpratumu. Mūsu literatūras klasiķi – Jānis Jaunsudrabiņš, Anna Brigadere, Edvarts Virza – pavasari personificē ar latviešu zemnieku darba tikumu. Romantiski motīvi ieskanas Aspazijas dzejā – čivina putni, plaukst puķes, un meitenēm prātā iezogas rotaļīgas domas.
Brīnišķīgas, tikko jaušamas pavasara noskaņas prozā ir atklājis Kārlis Skalbe, aicinot ieklausīties, kā zāle dīgst. Tomēr viņš ir un paliek dziļš domātājs, nevis šķelmīgs jūsmotājs.
Pieticīgā māllēpe ar savu kluso ziedēšanas prieku ir tik radniecīga latviskai mentalitātei! Tāpat kā mēs, arī zieds jūtas mazliet noguris no pavasara gaidīšanas. Kad saule un siltums beidzot ir klāt, māllēpju pļavas iemirdzas vārā, zeltainā gaismā. Šis mirklis ir jāizbauda.
Dvēsele mostas
Olgai Černišovai, Vecumnieku pagasta sociālās palīdzības dienesta speciālistei, patīk rudens, tomēr pavasaris viņā rada īpašas noskaņas. Olga mēģina tām rast skaidrojumu: “Vārdos neizsakāmas izjūtas agrāk man bija svešas, jo nedzīvoju tuvu dabai. Nu jau desmit gadu manas mājas ir Misā, un līdz ar pavasara atnākšanu dvēsele mostas un sāk dziedāt. To sevišķi jūtu laikposmā no manas dzimšanas dienas 17. martā līdz bērzu pumpuru plaukšanai. Ik rītu, braucot uz darbu Vecumniekos, vēroju rāmās ainavas un tveru katru pārmaiņu dabā. Ar nepacietību gaidu brīdi, kad varēšu basām kājām iziet pagalmā un raudzīties saulē. Reiz tas notika 1. aprīlī. Pirms 20 gadiem aprīlī piedzima mans dēls. Meitiņa “peciņa”, kurai paliks trīs gadiņi, pasaulē ir nākusi maijā.
Šopavasar absolvēšu sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu “Attīstība”. Pašlaik strādāju mācību praksē un rakstu diplomdarbu par Sieviešu izglītības centra darbību Rīgā. Pētniecības darbā gūto pieredzi un atziņas noteikti izmantošu arī savā pagastā.”
zaļganu toņu gammā
Bauskas 1. vidusskolas 11. klases skolnieks Jānis Prēdājs pavasari gleznotu caurspīdīgi zaļganu. Gadalaiku maiņa Jānim rada pozitīvu, darbīgu noskaņojumu: “Viss atdzimst, sākas no jauna, iespaidojot arī domas. Ar pavasari saistītu nopietnu plānu man nav. Palīdzēšu vecamtēvam dārza darbos. To cenšos darīt ik pavasari. Gribu aizbraukt uz akvaparku Lielupē, pavadīt dažas dienas Rīgā pie tēta. Man patīk pavasara izklaides dabā, tāpēc kopā ar draugiem izdomāsim kādu pārgājiena maršrutu. Mācību gada noslēgums, šķiet, nebūs saspringts, jo 11. klasei ir paredzēts tikai izvēles eksāmens ģeogrāfijā. Mani nākotnes nodomi ar šīs nozares studijām nesaistās, tādēļ eksāmenu nekārtošu. Mans iemīļotākais gadalaiks tomēr ir vasara. Tad es jūtos brīvs, pats varu plānot laiku un izvēlēties tīkamas nodarbes.”
Nesen Jānis piedalījies Bauskas rajona vidusskolēnu zinātniskajā konferencē un prezentējis pētījumu “Vai varam un protam ēst veselīgi?”. Autors aptaujājis skolas biedrus un secina: “Gandrīz visi zina, kas ir veselīgs uzturs, taču pamatprincipus ievēro tikai retais. Mans uzdevums bija analizēt aptaujas rezultātus, balstoties uz uztura zinātnieku izstrādātiem kritērijiem.” Pavisam noteikti pavasaris ietekmē arī ēdienkarti, jo tirgū parādās vietējie dārzeņi, kas ir aromātiskāki un garšīgāki par importa produktiem.
