Premjers Aigars Kalvītis 27. martā Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ko tas dod un nozīmē Latvijai un Krievijai? Kāpēc steiga tieši tagad?
Premjers Aigars Kalvītis 27. martā Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ko tas dod un nozīmē Latvijai un Krievijai? Kāpēc steiga tieši tagad?
Steiga vīzu režīma atvieglojumiem
Valsts robežām ir jābūt juridiski noformētām, bet pasaulē ir visai daudz gadījumu, kad pastāv juridiski politiska rakstura strīdi par faktiski eksistējošām robežām. Kopš 1997. gada, kad Latvijas valdība parafēja līgumu, mūsu valsts ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti, tam šķērslis nebija Krievijas izvairīšanās no robežlīguma parakstīšanas. Pašlaik robežlīguma noslēgšanu no mums nepieprasa neviena no minētajām vai citām pasaules politiskajām vai ekonomiskajām organizācijām.
Toties nu interese par šo līgumu bija radusies Krievijai, tikai ar saviem nosacījumiem un saprotamu steigu – ES vīzu režīma atvieglojumu iegūšanai. Eiropas Savienības darba kārtībā ir divi ES–Krievijas līgumu projekti: par vīzu atvieglojumiem un readmisiju jeb atpakaļuzņemšanu. Tātad Krievijai šis līgums kā būtisks solis uz vīzu režīma ar ES atcelšanu ir vitāli nepieciešams un tieši pašlaik. Mums tādas akūtas vajadzības nav, un Latvijai kā spēcīgu organizāciju dalībvalstij ir visas iespējas aizstāvēt savas intereses. Tomēr izskatās, ka mūsu premjers, protams, valdības un parlamenta aizsegā, aizstāv Krievijas intereses. Ko Kalvītis slēpj un nesaka publiski?
Biznesa sadarbību neietekmēs
Premjers, pamatojot robežlīguma parakstīšanas nepieciešamību, runājis par plašajām iespējām, ko tas sniegs uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, arī investīciju lielākā piesaistē. Diskusijās ar uzņēmējiem neko tādu neesmu dzirdējusi, tieši otrādi – tiek atzīts, ka biznesa sadarbībā šim līgumam nav praktiski nekādas lomas.
Premjera A. Kalvīša valdības vairākuma (pret robežlīguma noslēgšanu pašreizējā “izskatā” iestājās “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ministri) atsacīšanās no deklarācijas ar atsauci uz 1920. gada miera līgumu un vēl jo vairāk pilnīgā Krievijas vēlmju izpilde, izmantojot tikai Krievijas izpratnei atbilstīgo tekstu par pēckara robežu nemainību, mūsu pozīcijas valsts tiesiskās pēctecības aizstāvēšanā nenoliedzami vājina.
Neizpratne Latvijā un Eiropā
Ievērosim, ka Krievija joprojām neuzskata Latviju par 1918. gadā dibinātās valsts pēcteci. Starptautiskās organizācijas atzīst Baltijas valstu tiesisko pēctecību, bet atteikšanās no minētā miera līguma pieminēšanas rada Latvijai negatīvas sekas nākotnē.
Latvijas valdības nekonsekvence lēmumos, spriedumi, kas netiek loģiski un plaši publiski skaidroti, rada neuzticību un nesapratni ne tikai Latvijas sabiedrībā, bet arī citviet Eiropā. Igaunijas un Lietuvas Eiropas Parlamenta deputāti pauž, ka viņi jūtas vīlušies Latvijas rīcībā, kas robežjautājumu risina tādā ātrumā, it kā kāds būtu devis ultimāta izpildes laiku, ka viņi mūsu premjera rīcībā saskata atkāpšanos no konstitucionālām normām un Latvija tiek juridiski un morāli pazemota, kā arī šis robežlīgums ir ķīlis, lai veicinātu Baltijas šķelšanos. Pilnīgi piekrītu kolēģu domām, ko arī pati esmu paudusi.
Kurš saņems kompensāciju?
Abrene ir dāsna dāvana Krievijai. Tie ir 2% Latvijas zemes, kas tiek atdoti kaimiņvalstij, kuras amatpersonas ir atklāti nedraudzīgas. Nesaprotami, kāpēc Latvijas valdība atteikusies no iespējas prasīt kompensāciju vai līdzvērtīgu zemesgabalu un “grūtās sarunas” atlikt uz laiku, kad Krievijā, iespējams, valdīs demokrātija. Tas ir vēsturiski unikāls gadījums, kad nedraudzīgam kaimiņam vienkārši aiz “labas sirds” uzdāvina savu bagātību. Līdz šim neviena Eiropas valsts ar šādu rīcību nav izcēlusies.
Pašlaik “Kalvīša stratēģija” apdraud valsts pēctecības koncepciju, neatrisina teritoriālo jautājumu un pretrunu ar Satversmes 3. pantu. Arī bijušajiem Abrenes apriņķa iedzīvotājiem būs liegta iespēja prasīt un saņemt kompensāciju par savu zemi no valsts, kura viņiem to atņēmusi. Steidzīgā došanās uz Maskavu pēc ēzeļa ausīm liek atcerēties 1941. gadu un Augustu Kirhenšteinu. Acīmredzami viss notiek kādas cilvēku grupas individuālajās interesēs, kuru atšifrējums, iespējams, parādīsies tikai pēc kāda laika. Kurš Latvijā par šo Krievijai izdevīgo līgumu saņems kompensāciju?
