Folkloras kopu «Trejupe» un «Urdziņa» vadītājai, skolotājai, daiļamatniecei, baušķeniecei Aldonai Sormulei, 19. novembrī dzimšanas diena.
Folkloras kopu «Trejupe» un «Urdziņa» vadītājai, skolotājai, daiļamatniecei, baušķeniecei Aldonai Sormulei, 19. novembrī dzimšanas diena.
Pārsteigums pirms jubilejas
Neilgi pirms tās jubilāre uzzinājusi, ka viņu Bauskas Dome nolēmusi apbalvot ar akciju sabiedrības «Hansabanka» valdes piešķirto prēmiju. Tā otro gadu pēc Bauskas Domes izvēles tiek piešķirta vienam pilsētas skolas pedagogam, kurš izcēlies ar īpaši prasmīgu, ilgstošu darbu savā profesijā.
Vairāk nekā 30 gadu Aldona Sormule strādā Bauskas 2. vidusskolā, kur māca latviešu valodu un literatūru cittautiešu bērniem. Skolotājai piemīt īpaša māka bērnus ieinteresēt par mūsu tautasdziesmām. Sākumā tiek lietota mīmika un žesti. Vēlāk tas pakāpeniski pāraug ieinteresētībā par Latvijas vēsturi, kultūru, folkloru un tās bagātībām. Bez skaļiem vārdiem un augstu principu deklarēšanas skolotāja Aldona Sormule šādā veidā sekmē sabiedrības integrāciju.
Uzsver labestību un pacietību
«Es savus skolēnus stundās cenšos nerāt, jo tautasdziesmās taču tiek uzsvērta labestība, sirds skaidrība, sapratne, iecietība, pacietība,» Aldona Sormule mazliet atklāj pašas izstrādātās mācību metodes. Ar tām viņa pratusi sasniegt labus rezultātus – viņas audzēkņi, pārstāvot skolu, kur mācības notiek krievu valodā, latviešu valodas olimpiādēs arvien gūst ļoti labus rezultātus.
Skolotāja atzīst, ka pati mācījusies no agras jaunības un turpina to darīt joprojām. Pirms diviem gadiem viņa, beidzot maģistrantūru Latvijas Universitātē, vienā dienā aizstāvējusi diplomdarbu un sekmīgi nokārtojusi valsts eksāmenu. Tas nācies ļoti grūti, atceras jubilāre, tomēr diploms latviešu valodas un literatūras mācīšanai mazākumtautībām ir iegūts.
Aldona Sormule latvisko dzīvesziņu kopj, vadot 2. vidusskolas bērnu folkloras kopu «Urdziņa». Katros Ziemassvētkos «Urdziņa» dodas uz Codes pagasta pansionātu «Derpele», lai sagādātu prieku tā iemītniekiem. Šāda labdarība, kas sniegta ar dziesmu un smaidu, sniedzot patiesu gandarījumu.
Kopā ar dziesmu piedzīvoti īpaši brīži
Daudz tiek koncertēts kopā ar Bauskas tautas nama folkloras kopu «Trejupe». Nereti par uzstāšanos tiekot uzzināts tikai dienu iepriekš. Gan «Urdziņa», gan «Trejupe» cenšoties piedalīties starptautiskos festivālos un koncertos. Festivālam «Baltica» piemītot īpaša aura. Vēl vairākas nedēļas pēc tam Aldona jūtas kā lidojošs putns. Reiz pēc dziedāšanas jūras malā trejupiešus pārsteigusi savāda parādība. Viņi peldējušies jūrā, negaisam nākot, gaisā radies īpašs strāvojums, ka pat mati cēlušies stāvus.
Atbraucot no kāda īsti latviska sarīkojuma, saviļņojums esot tik negaistošs, ka vēl Bauskas ielās viņi dancojot un dziedot. Nesen, uzstājoties Latviešu biedrības namā, Aldonu izbrīnījis, ka daži rīdzinieki zinājuši vārdus un dziedājuši līdzi vairākas retāk skandētas tautasdziesmas.
Pašlaik jubilāre meklē idejas Rīgas tēmai, kas nākamajā gadā būs galvenā bērnu folkloras kopu festivālā «Pulkā eimu, pulkā teku». Katra jaunatrasta dziesma esot viņas zelta fonds. Tāpēc nedēļas nogalēs Aldona Sormule piedalās semināros un apmeklē folkloras centru Rīgā.
Sveicina māla zvaniņu skaņas
Sormuļu ģimenē arī bērni ir saistīti ar mūziku – dēls Mairis un meita Sanita absolvējuši Bauskas mūzikas skolu. Mairis savulaik izmēģinājis gan cītaras, gan ģitāras un akordeona spēli. Pašlaik dēls studē maģistrantūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē Mājturības fakultātē par darbmācības skolotāju. Sanita strādājusi par skolotāju Svitenes pamatskolā, tagad audzina četrus bērniņus.
Ienākot Sormuļu ģimenes dzīvoklī, ikvienu sagaida un pavada māla zvaniņu skaņas. Tie piekārti virs durvīm un sašūpojas no katras vēsmas. Mājīgumu rada vīra Modra darinātie pinumi un Aldonas austie aizkari un segas. Viņu laulība iesniegusies 34. gadskārtā, bijis laiks, kad kopā dancojuši «Jandālā». Modris darinājis divas kokles, kas tiekot spēlētas Aldonas vadītajās folkloras kopās.
