Mārtiņš bija labs vīriņš Aiz visiem vīriņiem: Ni ruden’, pavasar’, Pašā maizes laiciņā.
Mārtiņš bija labs vīriņš
Aiz visiem vīriņiem:
Ni ruden’, pavasar’,
Pašā maizes laiciņā.
Saule kļuvusi skopāka, naktis arvien saltākas un rīt klāt Mārtiņi – diena, kad pēc senām latviešu ieražām ziemai vārti tiek atvērti. Mūsu rajonā dzīvo diezgan daudz dažādu vecumu Mārtiņu. Tas ir sens, stipru latviešu vīru vārds, kas pirmo reizi manīts Vidzemē jau 1601. gadā, kopš 1767. gada atrodams kalendārā. Tāpēc rīt atcerēsimies apsveikt un cildināt Mārtiņus!
Līdz 10. novembrim (agrāk šī diena bijusi 11. novembrī) esot jābūt nokoptai ražai un uzartai zemei. Mārtiņos galdā liek visu, kas labi audzis laukā, dārzā, kūtī. Tradicionāls cienasts ir gaiļa, vistas vai zoss cepetis ar sutinātiem skābiem kāpostiem, kartupeļiem, pupām. Ar to saistās daži ticējumi, par ko liecina dainas.
Cekulainu vistu kāvu
Mārtenīšu vakarā,
Lai aug man raibas govis
Kā vistiņas cekulaiņas.
Mārtiņos sākušies masku jeb ķekatu gājieni un mārtiņbērnus noteikti vajadzējis pacienāt. Laika paredzējumos Mārtiņi saistīti ar Katrīnas dienu (25. novembrī). Ja Mārtiņos salst, Katrīnās (šajā sakarā minēti arī Ziemsvētki) būšot atkusnis vai lietus. Skaidra, jauka Mārtiņdiena solot saltu ziemu, ja kokos sarma, nākamajā vasarā būšot daudz ābolu.
