Pilsrundālē, Svitenē, Saulainē un Viesturos pagājušajā nedēļā divas dienas raibā virknē ritēja ikgadējā Zemgales stāstnieku festivāla «Gāž podus Rundālē» notikumi.
Dalībnieki no daudziem Latvijas novadiem, Rīgas, Lietuvas, Spānijas vēstīja pasakas, teikas, leģendas un mītus, iepazina tautas garamantas, taisīja podus un atklāja cits citam savu stāstnieka pieredzi.
Mantojums no mūspuses
Festivāla pirmajā dienā Pilsrundāles vidusskolā interesenti iepazina Dabas muzeja, digitālā arhīva garamantas.lv, vēsturnieka Andra Tomašūna krājumā esošās liecības par pagājušiem laikiem mūspusē.
Digitālā arhīva redaktore Digne Ūdre demonstrēja vietnē garamantas.lv pieejamās liecības no Rundāles puses, aicinot visus piedalīties pirmās brīvvalsts skolu savākto novadpētniecības liecību atšifrēšanā, lai būtu vieglāk un plašāk izmantojama digitālā krājuma meklēšanas iespēja. Jau iepriekš rīkotajā «Valodas talkā», kuras gaitā šifrēšanā savu ieguldījumu sniedz skolas un bibliotēkas, bija piedalījušies vairāki auditorijas pārstāvji.
Festivāla dalībniekiem bija iespēja iemēģināt roku podu darināšanā mākslinieces Lauras Ikertes un keramiķes Laimas Grigones vadībā, apskatot «Balto māju» un porcelāna darbnīcu Svitenes pagastā. Pirkstu darbināšanu pavadīja stāsti, kas vijās dažādā izpildījumā un valodās.
Aizrauj ar melodiskumu
Festivāla zvaigzne bija Lietuvas stāstniece Gražina Kadžite, kura prata pasniegt vēstījumu ar spēli, rotaļu, melodiskumu, aizraujot arī jaunos lasītājus pat ar svešāku valodu un tulka starpniecību. Notika stāstu darbnīcas Māras Mellēnas un Gunta Pakalna vadībā.
Stāstnieki viesojās Viesturu Ražas svētkos, iepazīstot vietējās tradīcijas un sniedzot priekšnesumus. Spilgts bija «Gudenieku suitu» kāzu tradīciju uzvedums.
Festivāla rīkotāja Aelita Ramane «Bauskas Dzīvei» teic, ka šis ir piektais stāstnieku festivāls Rundālē, un pēc tematikas ciklu varētu noslēgt, tomēr to neļaujot domubiedru aktivitāte un atbalsts no citiem novadiem un valstīm.
«Filma par jau notikušajiem festivāliem izdevās tik sirsnīga, ka nevaru pateikt nē,» smaida Aelita, «oktobrī vēstīšu savus stāstus Vid-zemes festivālā, un Māra Mellēna neļauj mums apstāties.»
Šogad rīkošana notikusi mierīgāk, jo ir uzkrāta pieredze. A. Ramane kā ļoti nozīmīgu vērtē stāstu bibliotēku kustības novadpētniecības atzaru, kura gaitā cilvēki nāk kopā, ieraksta atmiņu stāstus un sarunājas: «Tas ir nozīmīgs nemateriālais mantojums un cilvēku iespēja izrunāties.»
Jaunā maiņa
Patlaban par svarīgu darba virzienu stāstnieces nosauc jaunās maiņas gatavošanu. M. Mellēna atklāj – jaunajiem stāstniekiem rīkos īpašu festivālu. Pilsrundāles skolēni aizrautīgi priecājās par bibliotekāru leļļu priekšnesumiem.
A. Ramane atzīst, ka paši no sevis jaunie stāstnieki klāt nenāk, bet ir mērķis jauniešus iesaistīt, arī no citām valstīm: «Bērniem un jauniešiem svarīga izrāde, tā viņi vēstījumu uztver ļoti aizrautīgi.»
Tulks reizēm var būt labāks par stāstnieku, atzīst bibliotekāre: «Esmu redzējusi, kā tulkotāja pasniedz vēstījumu izteiksmīgāk nekā galvenais stāstnieks, un publika vairāk skatās uz tulkotāju.» Aelitai pašai angļu valoda neesot tik laba, lai viņa brīvi komunicētu ar auditoriju, tāpēc stāstnieku starptautiskais plāns vēl esot pilnveidojams.
Dāvanā no Rundāles viesi aizveda ne tikai spilgtas atmiņas par kopā pavadīto laiku, bet arī bukletus par apkaimes skaistākajām vietām, uzlīmes un pildspalvas ar novada simboliku.
