Saulainē pirmo reizi ierados 1947. gada augusta pēdējās dienās.
Divi pusstopi sālsskābes
Saulainē pirmo reizi ierados 1947. gada augusta pēdējās dienās. Tūliņ nokļuvu pedagogu padomes sēdē, kas notika Kaucmindes pils centrālajā daļā. Sēdi lietišķi vadīja direktors K. Armanis. Ļoti aktīvi piedalījās militārās mācības un fizkultūras pasniedzējs Elmārs Šņore. Man tika iedalītas ķīmijas un meteoroloģijas stundas, un pirmais pienākums bija iznest no direktora dzīvokļa divas pusstopa pudeles ar koncentrētu sālsskābi. Hlorūdeņradis aizbāžņus bija «saēdis» un nelabais tvaiks ieplūda virtuvē, dzīvoklī… Pirmo uzdevumu veicu godam.
Kartupeļu tālmešana
Atceros šādu gadījumu. Bija 1948. gada pavasaris, skaista sestdienas pēcpusdiena. Biju saņēmis no direktora uzdevumu ar 2. laukkopības kursa grupas audzēkņiem pēc stundām laukā pie stacijas stādīt kartupeļus. Aizvedu audzēkņus uz lauka. Tur mūs jau gaidīja saimniecības vadītājs J. Gailis un ierādīja darbu. Es pats aizgāju uz stadionu un trenējos futbola spēlē. Pēc stundas parādījās direktors un aicināja mani uz kabinetu. Viņš runāja kādu pusstundu un monologu nobeidza ar vārdiem: «Ja jums vēl kas līdzīgs gadīsies, bez kavēšanās rakstīsit iesniegumu par atbrīvošanu no darba.» Atklājās, ka gandrīz visi audzēkņi bija aizbraukuši uz mājām. Uz lauka bija palicis tikai teicamnieks A. Cinovskis un vēl kāds zēns, kuri bija aizrāvušies ar kartupeļu tālmešanas sportu.
Saulaines «zelta laiki»
Konstantīna Armaņa direktora gadus mēdz uzskatīt par Saulaines «zelta laikiem». Viņš mēdza izteikties, ka biežāk jāaicina ciemiņi, tad saimnieks kārtīgāk nomazgājot muti un izslaukot pagalmu. Pēc šī principa viņš arī rīkojās. Līdz ar to skolotāju kolektīvs un daļēji arī audzēkņi bija tādā kā veselīgā trauksmes situācijā. Reiz direktors man iedeva naudu «červoncos» un teica, lai es braucot uz Rīgu un iegādājoties visnepieciešamāko topošajai ķīmijas laboratorijai. Pārbraucis atskaitījos par pirkumu, rādīju iegādāto spirta lampiņu, divas paciņas lakmusa papīra un nelielu mērglāzīti. Šīs mantiņas toreiz varēja iegādāties tikai sīkumtirgū, kas atradās Daugavmalā. Laikam līdzīgas operācijas ar «melno kasi» direktors bija veicis arī citkārt, tādēļ viņu beigu beigās gribēja ielikt cietumā. Atceros, ka manis aprakstītajā gadījumā Jēkabs Gailis visu «vainu» uzņēmās uz sevi un apmēram divus mēnešus nosēdēja cietumā.
Direktora noslēpums
Vēl būdams tehnikumā, kā arī ilgi pēc tam, kad jau biju aizgājis no Saulaines, domāju, kā izskaidrot direktora Konstantīna Armaņa fenomenu – veiksmi šajā grūtajā laikā un darbā. Domāju, ka viņš bija ļoti gudrs, ar veselīgu godkāri apveltīts cilvēks. Viņa vadītajam tehnikumam bija jābūt pirmajam, lai arī kas notiktu. Komunisma idejām viņš nenodevās akli, bet vienmēr darīja tā, kā pats atzina par labāku. Netiku redzējis, ka kāds būtu ticis pazemots vai vajāts par to, ka viņa vecākiem būtu bijuši «grēki» pret padomju varu. Tikai ilgi pēc tam, kad bijušais Saulaines tehnikuma direktors jau bija miris, uzzināju lūk ko: kad K. Armanis aizgāja no Saulaines (1961. gadā), faktiski tika atlaists un padzīts, viņš visvērtīgāko Saulaines arhīva daļu salika iespaidīgā koferī un nodeva glabāšanā Bauskas rajona tolaik labākā kolhoza «Uzvara» priekšsēdētājam Ivaram Jansonam, kurš arī bija Saulaines lauksaimniecības tehnikuma absolvents (1951. g.). Kad arī Ivars Jansons nomira, koferis nonāca Agronomu biedrības prezidenta Jāņa Ausekļa (1949. gada absolvents) rīcībā. J. Auseklis, pieaicinot bijušo Saulaines muzeja vadītāju Rasmu Gailīti un mani kā tehnikuma bijušo skolotāju, šo koferi atvēra. Interesanti bija paskatīties, ko tad mans bijušais «šefs» bija uzskatījis par vērtīgu un saglabājamu paaudzēm. Citu vērtību starpā bija arī J. Mazvērsīša grāmatiņas «Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas 25 gadi». Te arī rodama daļēja atbilde uz manu jautājumu, kas ir pamatā K. Armaņa veiksmīgajai darbībai. Turklāt ir kļuvis zināms, ka K. Armaņa rīcībā bijusi arī Mežotnes lauksaimniecības vidusskolas pedagogu padomes sēžu protokolu grāmata. Acīmredzot K. Armanis ļoti rūpīgi bija studējis J. Mazvērsīša pieredzi, metodes un darba stilu.
