Bauskas pareizticīgo draudzes mācītājs Tēvs Jevgeņijs Rumjancevs nepiekrīt, ka 13. novembrī būtu jāsvin vārdadiena: «Atnāciet pie manis 20. martā! Šajā datumā ir mana vārdadiena.».
Bauskas pareizticīgo draudzes mācītājs Tēvs Jevgeņijs Rumjancevs nepiekrīt, ka 13. novembrī būtu jāsvin vārdadiena: «Atnāciet pie manis 20. martā! Šajā datumā ir mana vārdadiena.»
Mācītājs skaidro, ka daži pareizticīgo svēto vārdi kalendārā ierakstīti vairākas reizes gadā. Jevgeņijus atzīmē trīs reizes, taču vispopulārākais vārds Joanns (Ivans, Jānis) pareizticīgo kalendārā minēts vēl biežāk.
Pareizticīgo Baznīcas tradīcija nosaka, ka bērniem jādod svēto vārdi. Tāpat rīkojas arī katoļi. Baznīcas svēto kārtā ieceltas reālas vēsturiskas personas, kuras mirušas mocekļu nāvē kristietības ideju dēļ.
Tāds bijis arī Svētais Jevgeņijs. No Bizantijas galvaspilsētas Konstantinopoles viņš tika nosūtīts uz Krimu sludināt Evaņģēliju. Svēto Jevgeņiju piemeklēja tāds pats mocekļa liktenis kā daudzus dedzīgus kristietības ideju aizstāvjus.
Ja cilvēks nosaukts kāda svētā vārdā, tas nozīmē, ka viņam ir aizbildnis Debesīs, kurš nemitīgi lūdz par sava vārda nesēju. Ne velti pareizticīgo vidē, runājot par vārdadienu, dažreiz pavīd tāds apzīmējums kā «eņģeļa diena». Šajā gadījumā eņģelis nozīmē svēto aizbildni.
Tēvs Jevgeņijs uzsver, ka Baznīca seko senajai tradīcijai, lai bērnus nosauktu īpašos vārdos. Mūsdienās daudzi vecāki saviem mazuļiem izvēlas neparastus un krieviem neraksturīgus vārdus. Taču kristībās jaundzimušajam tiek dots otrs vārds. «Tas arī tiek «ierakstīts» Debesīs,» saka mācītājs.
Priekšstats, ka pareizticīgie nesvin vārdadienas, ir maldīgs. Viņiem to ir pat vairāk nekā katoļiem un luterāņiem.
