Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas līdz ar daudzām citām kapitālistiskās dzīves sastāvdaļām mūsu valstī izveidojās arī plašs banku tīkls.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas līdz ar daudzām citām kapitālistiskās dzīves sastāvdaļām mūsu valstī izveidojās arī plašs banku tīkls.
Pirmās privātās bankas Latvijā tika dibinātas jau 1988. gadā. Pirmajos četros atjaunotās Latvijas Republikas pastāvēšanas gados licenci saņēma 67 bankas. Vairumā gadījumu šo procesu noteica savtīgas intereses un negodīga rīcība. Krīze sākās 1995. gadā. Latvijas Banka 20. jūnijā Saimnieciskajā tiesā iesniedza prasību atzīt par maksātnespējīgu «Banku Baltija». Sākās ilgs un nogurdinošs izkrāpto līdzekļu atgūšanas process, kura beigas vēl nav redzamas.
Tajā pašā gadā, tikai desmit dienu vēlāk, licence tika atsaukta vēl vienai megabankai «Olimpija». Arī tā tika atzīta par likvidējamu. Vēl joprojām nav apmierinātas arī visas šīs bankas kreditoru prasības.
1996. gada 5. septembrī Latvijas Banka aizliedza veikt operācijas «Bauskas bankai», pēc mēneša tā tika atzīta par likvidējamu.
Tās būtu bankas, kuru izputēšanas sekas vēl joprojām smagi izjūt daudzi mūsu rajona iedzīvotāji. Bet tā ir tikai daļa no izputējušo banku saraksta. Daudzi no tālāk minētajiem nosaukumiem arī mūsu rajona ļaudīm nebūs sveši. Bankrotējušo komercbanku klāstā minamas «Latvijas Tautas banka», «Top banka», «Latvijas Depozītu banka», komercbanka «Polārzvaigzne», «Kredo banka», «Alejas komercbanka» un vēl citas, kopumā 67. Tāda nu ir atjaunotās neatkarīgās Latvijas finansu dzīves realitāte.
