Gudrie psihologi un acīgie sociologi pamanījuši, ka, uzlūkojot jebkuru publicētu materiālu, tostarp avīzes lapu, cilvēka uzmanību vispirms piesaista tieši attēls.
Gudrie psihologi un acīgie sociologi pamanījuši, ka, uzlūkojot jebkuru publicētu materiālu, tostarp avīzes lapu, cilvēka uzmanību vispirms piesaista tieši attēls.
Pēc tam viņš pamana tekstu, tikai tad liek to visu kopā un iedziļinās lietas būtībā.
Fotogrāfijas “Bauskas Dzīvē” bija atrodamas arī laikraksta sākuma gados. Tiesa gan – viena, retāk divas melnbaltas bildītes, kuras nelepojas ne ar veiksmīgu sižetisko risinājumu, ne arī sniedz mūsdienu lasītājam pilnvērtīgu laikmeta liecinājumu.
Patlaban “Bauskas Dzīvē” fotoattēlu loma ir ļoti atbilstīga sākumā minētiem novērojumiem. Gatavojot piektdienas – krāsu numura – 1. lapas notikumu atspoguļojumu, īpaši tiek domāts par attēla izteiksmīgumu un krāsainību. Redakcijas folklorā iegājies darba uzstādījums fotogrāfam kādā vēlā vasaras dienā, dodoties dokumentēt rapšu kulšanu. “Tur jāsanāk labai bildei – sarkans kombains dzelteni ziedošā rapšu laukā,” tika izteikti ceļavārdi fotogrāfam. Tas tiešām būtu kolorīts, baudāms attēls, vien pirmajā brīdī teicējam neienāca prātā, ka rapšu spilgti dzeltenā ziedēšana un kulšana nenorit vienlaikus.
Rādīt tikai pozitīvo
Dažādus uzdevumus nākas dzirdēt “Bauskas Dzīves” šī laika fotovīram Ivaram Bogdanovam. Savulaik “Komunisma Ceļa” štata fotogrāfs bija Arnis Indriks, avīzes vizuālo tēlu viņš veidoja ilgāk nekā astoņus gadus. “Vajadzēja bildēt pozitīvo, labos darba darītājus, topošos objektus. Ja gadījās veidot reportāžas, arī tām bija jāvēstī par izaugsmi, attīstību, dinamiku,” tā savus uzdevumus raksturo A. Indriks.
Arnis avīzē strādāja tad, kad izmantoja tikai filmu fotoaparātus. Dažreiz no 36 kadriem nebija neviena, ko iedot publicēšanai. Pilnībā rajona partijas sanāksmi no jauna rīkot, lai kaismīgu oratoru varētu nobildēt, gan nav nācies. Taču dažreiz bija jādodas fotografēt kaut ko piemērotu, jo paša notikuma iemūžināšana melnbaltajā lentē nesanāca. Strādājot ar digitālajām fotokamerām, uzreiz var apskatīt, vai bilde izdosies. Arī citas tehniskās iespējas ļauj dažreiz no šķietami bezcerīga uzņēmuma izspiest pieņemamu attēlu.
Eksperiments jauniešiem
Arnis Indriks pašlaik ir uzņēmējs, bet fotografēšanu nebūt nav pametis novārtā. Dažkārt “Bauskas Dzīve” lūgusi viņa palīdzību. Taču tagad Arnis pārsvarā taisa mākslas foto, tverot dabas mirkļus. Pavisam neparasta viņa izstāde februārī tika iekārtota Bauskas 1. vidusskolas informācijas centrā. Tajā izstādītas 12 krāsu fotogrāfijas – eksperimenti, kas tapuši ar digitālo fotokameru. Tā teikt, darbi, kuru veidošanā autors ņēmis talkā modernās tehnoloģijas. Arnis stāsta, ka uzņēmumos redzamais ir nedaudz izskaistinātāks nekā dzīvē, bildes taisītas speciāli jauniešu auditorijai.
Bibliotekāre Anda Žukauska secinājusi, ka skolēni ar interesi vēro Arņa Indrika uzņēmumus. Bērniem patīk šīs eksperimentālās, spilgtās bildes, kas lieliski iederas dinamiskajā, skaļajā skolas vidē.
Eksperimentēt, liekot kopā digitālā fotoaparāta un datora iespējas, ir interesanti. Dažreiz ar datora palīdzību vēlamo krāsu noskaņu var iegūt pāris stundās. Agrāk šim darbam bija nepieciešams pat mēnesis, kamēr atrada vajadzīgās gaismas, sagatavoja pareizos attīstīšanas un lentes fiksācijas šķīdumus. Arnis stāsta, ka vēl tagad dažreiz kārojas pasēdēt tumšā istabā, lai sarkanā luktura gaismā vērotu, kā vannītē uz baltā papīra pamazām attīstās fotogrāfijas brīnums.
