Mārīte Auziņa no šī gada 1. aprīļa ir Skaistkalnes pagasta lauksaimniecības organizatore.
Mārīte Auziņa no šī gada 1. aprīļa ir Skaistkalnes pagasta lauksaimniecības organizatore. Viņas darba mūžs kopš 1964. gada pēc Saulaines lauksaimniecības tehnikuma agronomijas nodaļas beigšanas aizritējis Skaistkalnes pusē. Mācoties neklātienē toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, iegūts augstskolas diploms. Bijušajā kopsaimniecībā strādājusi par agronomi un sēklkopības agronomi, par melioratori un ceļu meistari. Auziņu ģimenē izaudzināti četri dēli. Ints, Jānis un Andris dzīvo un strādā patstāvīgi, jaunākais – Māris – mācās Skaistkalnes vidusskolā.
uu Kas jūs pamudināja atsākt darba gaitas, jo vairākus gadus algotu darbu nestrādājāt?
– Dēli bija izlasījuši paziņojumu, ka Skaistkalnes pagasta padome izsludinājusi konkursu lauksaimniecības organizatora amatam. Viņi ieteica, lai arī es pamēģinu. No četriem kandidātiem izvēlējās mani, un tā nokļuvu šajā darbā.
uu Vietējie ļaudis un lauku lietas jums labi zināmas. Salīdzināt varat dažādos aspektos, jo arī dēls Jānis izvēlējies zemnieka ikdienu. Kādi ir jūsu secinājumi par pašreizējo situāciju lauksaimniecībā?
– Manuprāt, visa vaina ir tajā apstāklī, ka mūsu pašu zemnieku ražotajam nav noteikta prioritāte. Latvija pilnībā sevi var nodrošināt ar pārtiku, bet kāpēc tik daudz ieved no ārvalstīm, turklāt ne jau labāko, bet gan to, kas citiem paliek pāri. Domāju, tie nav sarežģīti un grūti izdarāmi aprēķini, lai tiktu skaidrībā, cik daudz lauksaimniecības produkcijas patērē un cik vajadzētu ievest. Zemnieki iemācījušies strādāt, bet vislielākās grūtības sākas, kad produkcija jārealizē. Skaistkalnieši ar nepacietību gaida, kad kapitāli izremontēs Skaistkalnes–Rīgas šoseju, kuru pagaidām tikai lāpa.
uu Pagasta īpatnības daļēji nosaka tā ģeogrāfiskais novietojums, robeža ar Lietuvas Republiku. Kā tas izpaužas lauksaimniecībā?
– Daļēji arī tā, ka gados jauni cilvēki atrod darbu robežsardzē un muitā. Plašākās saimniecības pagastā ir vidējai paaudzei. Priecājos, ka mūsu zemnieki iemanās piemēroties pašreizējiem smagajiem saimniekošanas nosacījumiem un spēj attīstīt ražošanu. Ilmārs un Gunta Pētersoni specializējas dārzeņu audzēšanā. Pērkot zemi, viņi savu saimniecību paplašinājuši līdz 88 hektāriem. Zemnieku vidējās paaudzes darba prasmi apliecina Pētera Žuka, Mundra Siliņa, Kārļa Dūmiņa, Rolanda Drevinska ģimene. Enerģiskais Vitis Salietis iesācis pat jaunas cūku kūts būvniecību. Varbūt kādam šķitīs nepareizs mans spriedums, bet visos laikos ir bijuši cilvēki, kas gribējuši strādāt, un arī «glumie», kas no darba vairījušies. Pēdējiem tagad ir visgrūtāk, jo bez pūlēm nekas neizdodas.
Vēl es domāju par to, ka būtu labi, ja atrastos uzņēmīgi cilvēki, kuri spētu atjaunot darbu privatizētajā konservu cehā, kā arī atkal iedarbinātu Skaistkalnes dzirnavas. Tad daudziem atrastos darbavietas.
