Latvijas vēlēšanu organizatori, viņu vidū arī Bauskas rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs JURIS GAILIS, kā novērotāji 6. novembrī piedalījās Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanās.
Latvijas vēlēšanu organizatori, viņu vidū arī Bauskas rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs JURIS GAILIS, kā novērotāji 6. novembrī piedalījās Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanās.
Opozīcija – pārmaiņu pazīme
Baušķenieks J. Gailis, būdams vēlēšanu norises aculiecinieks, raksturo gaisotni, kāda bija vērojama valsts galvaspilsētā Baku. Viņš atzīst: – Uzturoties valsts lielākajā pilsētā, nebija jūtama spriedze. Jāatzīst, autoritāra režīma gaisotne tomēr ir manāma. Un vēl – Azerbaidžāna ar savu naftu ir stratēģiski svarīga valsts pasaules lielvarām, kas arī savā veidā ietekmē demokrātijas procesu. Opozīcija mūsdienās ir normāla parādība. Pieļauju, ka Azerbaidžānā tā ir daļēji inspirēta.
Šīs nedēļas sākumā LETA – ITAR – TASS publiskoja ziņu, ka vēl 19. novembrī galvaspilsētā Baku notikusi opozīcijas rīkotā kārtējā protesta demonstrācija, pieprasot parlamenta vēlēšanu rezultātu anulēšanu un to atkārtotu rīkošanu. Demonstrāciju organizējuši bloks “Brīvība”, organizācija “Jaunā politika” un partija “Nacionālā vienotība”. Tām pievienojušās arī citas opozīcijas partijas un parlamenta deputātu kandidāti, kuriem nav izdevies uzvarēt vēlēšanās.
Demonstrantu rokās bijuši oranži karogi, viņu apģērbā pamanāma oranža krāsa. Bloks “Brīvība” šo izvēlējies par savu simbolu, cenšoties radīt asociācijas ar pagājušā gada nogalē Ukrainā notikušo tā saukto oranžo revolūciju, kuras rezultātā tika gāzts līdzšinējais režīms un atkārtotās vēlēšanās uzvarēja opozīcija. J. Gailis spriež, ka tik krass notikumu pavērsiens Azerbaidžānā diezin vai varētu būt.
Pirmā plašākā Latvijas starptautiskā misija
Mūsu rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs stāsta: – Kopumā visam sagatavošanas procesam un norisei sekoja aptuveni 1600 cilvēku. Latvijas pārstāvji darbojās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vēlēšanu organizatoru asociācijas (CAVVOA) novērotāju grupas sastāvā. Tajā vēl bija vēlēšanu organizatori no citām asociācijas dalībvalstīm – Lietuvas, Bosnijas un Hercegovinas, Rumānijas un Ungārijas. Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A. Cimdars ir arī CAVVOA prezidents. Šī bija pirmā reize, kad Latvijas vēlēšanu organizatori tik plaši iesaistījās starptautiskā vēlēšanu novērošanas misijā. Daudz lielāku darbu jau pirms vēlēšanu dienas bija veikusi EDSO misija, kas strādāja vairākus mēnešus iepriekš.
Uzturoties Azerbaidžānā trīs dienas, mūsu uzdevums bija vērot tieši vēlēšanu procesu. Divi Latvijas novērotāji darbojās vienā grupā, kurā bija arī vietējo apstākļu zinātājs – pavadonis un automašīnas vadītājs. Katra grupa apmeklēja divpadsmit un pat vairāk vēlēšanu iecirkņu.
Baku tiešām bija daudz arī vietējo novērotāju. Viņi cītīgi fiksēja vēlētāju aktivitāti, vilka svītriņas lapās. Taču nejutām, ka viņi būtu asi vai naidīgi.
Neviens no mūsu grupas vēlēšanu procesā nekonstatēja rupjus pārkāpumus, falsifikāciju vai kaut ko tamlīdzīgu. To arī ierakstījām slēdzienā. Taču mūsu viedoklis atšķīrās no EDSO secinājumiem. Jāuzsver, EDSO pārstāvji vērtēja arī priekšvēlēšanu norisi, aģitācijas procesu, par kuru mēs nevaram spriest, jo nebijām klāt.
Nemēdz būt dūmu bez uguns. Kā zināms, valsts sešos vēlēšanu apgabalos rezultāti tika anulēti un divu rajonu vadītājus atstādināja no amata par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu. Grūti spriest, kā vēlēšanas notika laukos un kalnu apgabalos, kur novērotāju nebija. Mūsu grupa arī izteica vēlmi izbraukt ārpus galvaspilsētas, bet nekur tālāk netikām.
Atšķirīgais un kopīgais ar mūsu sistēmu
– Azerbaidžānā, atšķirībā no Latvijas, vēlēšanas notika pēc tā sauktās mažoritārās sistēmas. Proti, bija 125 vēlēšanu apgabali, katrā izvirzīja neierobežotu parlamentāriešu kandidātu skaitu. Tas, kurš iegūst visvairāk balsu, tiek ievēlēts. Tajā vēlēšanu apgabalā, kur darbojāmies mēs, bija 22 kandidāti uz vienu vietu. Viņu vidū – pārstāvji no valdošās koalīcijas, opozīcijas vai arī neitrālas personas. Mums stāstīja, ka vēlēšanu komisijas arī esot izveidotas pēc principa – pa diviem no katra nosacīto spēku grupējuma.
Uzklausot iepriekšējo informāciju, biju dzirdējis, ka vēlēšanu gaisotne ir diezgan sakaitēta. Šādu fonu bija veidojusi valsts prezidenta 2003. gada vēlēšanu norise, kas netika vērtēta kā demokrātiska.
Parlamenta vēlēšanas sākās pulksten astoņos un turpinājās līdz septiņiem vakarā. Mēs bijām klāt visās šī procesa sastāvdaļās, sākot ar iecirkņu atvēršanu un urnu jeb kastu aizzīmogošanu. Šis vēlēšanu atribūts ir ievērojami modernāks nekā pie mums Latvijā. Gan uz vietas iecirkņos, gan braucot pie vēlētājiem mājās, tika izmantotas caurspīdīgas kastes. Visa procedūra ļoti līdzīga kā pie mums.
Ņemot vērā opozīcijas spiedienu, divas nedēļas pirms vēlēšanām saskaņā ar prezidenta rīkojumu tika ieviesta īpaša sistēma. Vēlētājam, kad viņš ir saņēmis vēlēšanu zīmi, uz rokas tiek uzpūsts neredzams šķidrums. Nākot iecirknī, pie durvīm ar ultravioleto staru ierīci izgaismo vēlētāja pirkstu, un tādējādi redzams, vai viņš mēģina balsot otrreiz. Cilvēki to uzņēma saprotoši. Nemanīju, ka par “iezīmēšanu” būtu pretenzijas. Televīzijā izskanēja informācija, ka šī neredzamā krāsa it kā pazūdot. Bet tā nebija taisnība. Mūsu pavadonim to arī uzpūta. Kad pēcpusdienā pārbaudīja, krāsa spīdēja.
Neapmierinātību pauda par to, ka iecirkņos veidojas rindas. Redzēju, kā temperamentīgs vēlētājs gados aizgāja projām, jo nevarēja izlasīt kandidātu vārdus. Azerbaidžānā rakstība ir mainījusies no latīņu alfabēta uz slāvu jeb kirilicu un otrādi.
Niansēm uzmanību nepievērš
– Sekojot vēlēšanu norisei, pārliecinājāmies, ka ir labā griba pārņemt pozitīvo. Tomēr jūtams – vēl nav izstrādāta noteikta sistēma. Piemēram, vēlēšanu zīmes ir numurētas, un stūrītis ar numuru tiek noņemts. Taču atgriezeniskās saites nebija. Pie mums šos stūrīšus saskaitītu, cauršūtu un uzkrātu.
Neizbēgamas bija situācijas, kad vēlētājs nav iekļauts sarakstā. Sašutums tika pausts ar dienvidniecisku temperamentu. Tas nebija vērojams masveidā, bet gan kā atsevišķi gadījumi. Bija paredzēts, ka cilvēks var doties uz tiesu, jo tās vēlēšanu dienā strādāja. Taču līdz galam nebija pārdomāta saikne, kāds tad dokuments vajadzīgs no vēlēšanu iecirkņa, lai potenciālo balsotāju iekļautu sarakstā.
Jāsecina, ka vēlētāju kopējā aktivitāte bija atbilstoša modernajiem paraugiem. Pēc iecirkņu slēgšanas tika paziņots, cik vēlētāju balsojuši. Liekās zīmes, tāpat kā pie mums, dzēš novērotāju stingrā uzraudzībā. Mēs gan atskaitāmies plašāk un precīzāk. Azerbaidžānā visvairāk interesēja rezultāts un galvenais bija skaitīšana. Pie mums tā nebūtu iespējams, kamēr kontrolskaitļi nav salīdzināti.
Interesanta bija skaitīšana. Aploksnes, kā to paredz instrukcija, netika skaitītas. Vēlēšanu komisijas izteicās, ka ar novērotājiem vienojušies – tas neesot vajadzīgs. Katru vēlēšanu zīmi komisijas priekšsēdētājs pacēla un parādīja novērotājiem, skaļi pateica, par kuru kandidātu ir nobalsots. Un tā par katru, tādējādi balsu skaitīšana ļoti ievilkās. Nedaudz vairāk kā piecus simtus balsu viņi skaitīja trīs stundas.
Vēlēšanu komisija rezultātus apkopoja vienā kopīgā protokolā un nogādāja apgabala komisijai, ko varētu salīdzināt, piemēram, ar mūsu rajona vēlēšanu komisiju. Tā šos rezultātus summēja, izmantojot datorus. Latvijā datorizācijas līmenis ir augstāks gan iecirkņos, gan apgabala vēlēšanu komisijās. Lielā jeb Centrālā komisija strādā saskaņā ar pasaules standartiem. Internetā operatīvi varēja uzzināt rezultātus.
***
Uzziņai
– Azerbaidžāna ir prezidentāla republika, kur prezidentam pieder veto tiesības.
– Parlamentā ievēl 125 deputātus uz pieciem gadiem.
– Iedzīvotāju skaits valstī – 8,27 miljoni, balsstiesīgo personu skaits – 5,7 miljoni. Vēlēšanās piedalījās 48 procenti balsstiesīgo.
