Divus kilometrus no Vecumnieku dzelzceļa stacijas notikusi lielākā sliežu ceļa katastrofa kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Divus kilometrus no Vecumnieku dzelzceļa stacijas notikusi lielākā sliežu ceļa katastrofa kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Dzelzceļa katastrofas seku likvidēšanā bija iesaistīts ap simt cilvēku. Notikuma vietā pirmie ieradās Vecumnieku pagasta ugunsdzēsēji. Viņi konstatēja, ka no sliedēm nobraukušas 14 cisternas, ko bija apņēmušas uguns liesmas un biezu dūmu mutuļi… Naktī no 10. uz 11. novembri ap pulksten 3 pāris kilometru no Vecumnieku dzelzceļa stacijas no sliedēm nobrauca 14 cisternu, kas 55 dīzeļdegvielas cisternu garajā sastāvā līnijā Krustpils–Jelgava bija ceļā uz Ventspili. Notikuma vietā radās degvielas izplūde, izcēlās ugunsgrēks.
Kā «Bauskas Dzīvi» informēja Rīgas vagonu depo priekšnieka vietnieks Arnis Īstens, starp Lāčplēša un Vecumnieku staciju notikušās vilciena katastrofas iemesls visticamāk ir tehniska kļūme. «Kādam Krievijas uzņēmējam piederošā vilciena sastāva, ko vilka Latvijas lokomotīve, ceturtās cisternas riteņu ass kakliņa lūzums radies gultņa sasiluma rezultātā,» viņš sacīja. A. Īstens piebilda, ka īsto cēloni varēšot noskaidrot tikai pēc vilciena sastāva tehniskās apskates veikšanas un mašīnistu rīcības novērtējuma.
Bauskas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ričards Šakels ziņu par kravas vilciena sastāva avāriju saņēma īsi pēc notikuma. No mūsu rajona negadījuma vietā strādāja divas Vecumnieku, viena – Iecavas ugunsdzēsēju mašīna. Uz jautājumu, kāpēc ugunsgrēka dzēšanā nepiedalījās Bauskas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri, R. Šakels atbildēja, ka tāda esot bijusi viņa pavēle. «Nevar pieļaut, ka viss rajonā esošais ugunsdzēsēju transports iesaistīts viena ugunsgrēka lokalizēšanā. Nav taču izslēgta iespēja, ka rajona teritorijā notiek vēl kāda nelaime. Kurš tad steigsies palīgā?!» sacīja R. Šakels. «Turklāt Vecumniekos bija ieradies ap divdesmit vienību no kaimiņu rajoniem – Jelgavas, Dobeles, Rīgas –, kā arī akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» ugunsdzēsēju vienības no Jelgavas, Rīgas un Rēzeknes.»
Pirmie par katastrofu uzzināja Vecumnieku ugunsdzēsēji, kurus dažas minūtes pēc pulksten trijiem par nelaimi informēja stacijas dežurante Boiko. Ugunsdzēšanas un glābšanas dienesta priekšnieks Māris Plēsnieks «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka divas mašīnas ar trim šoferiem un vienu brīvprātīgo nekavējoties devās uz notikuma vietu, lai vispirms noskaidrotu, kas īsti noticis. «Vispirms vajadzēja pārliecināties, kas atrodas avarējušā vilciena sastāva cisternās, kā arī izpētīt visvieglāko ceļu, kā piekļūt notikuma vietai. Drīz pēc mums ieradās iecavnieki, pēc tam dzelzceļa ugunsdzēsēji,» sacīja M. Plēsnieks.
Ugunsgrēka dzēšana turpinājās vairāk nekā desmit stundu. Klātesošie piedzīvoja arī nelāgas izjūtas, kad apdzēstās cisternas (pavisam dega 11 cisternu) uzliesmoja no jauna, tādējādi pierādot pretējo viedokli par to, ka cisternas ar dīzeļdegvielu nemēdzot sprāgt…
Speciālisti lēš, ka apkārtējai videi nodarīti ievērojami kaitējumi. Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas rajona da- ļas vadītājs Ēriks Klīvs «Bauskas Dzīvei» vēl nevarēja sniegt precīzu informāciju par vides piesārņojumu. «Kopējā platība, ko skāra vilciena katastrofa, ir 0,7 hektāru liela. Domājams, ka izplūda aptuveni 250 kubikmetru degvielas, taču lielākā daļa šī naftas produkta sadega. Par laimi, pāris kilometru attālajā Taļķes upē degviela nenokļuva. Mēneša laikā, kad tiks noņemti augsnes virskārtas paraugi, varēs noteikt dabai nodarīto kaitējumu apjomu. Protams, dūmgāzes pamatīgi skāra šo teritoriju un aizgāja pa visu Latviju…» sacīja Ē. Klīvs.
