Budbergas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles 29. septembra dievkalpojumā ieskanējās pēc nepilnu 70 gadu pārtraukuma. Pērn Budbergas, Vecumnieku un Valles luterāņu draudzes mācītāja Jura Morica vācu draugs Bernhards Bonhofs iedrošināja atjaunot Otrā pasaules kara laikā sabojāto instrumentu. Budbergas draudze organizēja ziedojumu vākšanu vēsturisko ērģeļu restaurācijai. Atsaucība bija ļoti liela.
Pirmie akordi aizkustina
Restaurētā instrumenta atklāšanas svinības dievnamā Bauskas novada Brunavas pagasta Budbergā notika 29. septembrī. Dievkalpojumu vadīja mācītājs Juris Morics un Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers, kurš iesvētīja ērģeles. Ieskandināt instrumentu tika aicināts Bernhards Bonhofs – vēstures zinātņu doktors, kurš aizraujas ar ērģeļbūves pētījumiem. Publika bija ļoti aizkustināta, jo īpaši vecākās paaudzes cilvēki, kuri Budbergas ērģeles bija klausījušies bērnībā. Sabojātās stabules un plēšas, kārtīgi iesaiņotas un apsegtas, vairākas desmitgades glabājās dievnama bēniņos. Daudzi bija pārstājuši ticēt, ka instrumentu kādreiz izdosies restaurēt.
Mazo lauku draudžu lielākā problēma visā Latvijā ir līdzekļu trūkums baznīcu ēku, inventāra un mūzikas instrumentu atjaunošanai. Bīskaps Pāvils Brūvers uzsver, ka budberģiešu piemērs situācijas risināšanā ir unikāls. Par spīti trūkumam, var īstenot šķietami neiespējamo, ja vien ir ticība, labā griba un vienotība kopīgu mērķu sasniegšanai.
Vajag konkrētu mērķi
«Mēs pat nevaram saskaitīt visus cilvēkus, kuri ziedoja naudu. Viņu vidū bija vairākums Budbergas draudzes locekļu, labvēļi no citiem reģioniem un anonīmi ziedotāji. Ļoti īpašs cilvēks mums ir Bernhards Bonhofs – instrumenta restaurācijas iniciators un iedvesmotājs. Viņš ir gan projekta idejas autors, gan dāsns ziedotājs. Bernhards par saviem ietaupījumiem iegādājās trūkstošās ērģeļu stabules. Pieredze liecina, ka ir ļoti svarīgi cilvēkus motivēt ziedošanai konkrētam, nevis abstraktam mērķim. Pirms dažiem gadiem mums izdevās par sabiedrības ziedojumiem atjaunot Vecumnieku luterāņu baznīcas jumtu,» stāsta Juris Morics. Savukārt Ulrika Morica – mācītāja dzīvesbiedre – uzskata, ka cilvēkus uzrunā paveiktie labie darbi. Tos redzot, viņi ir gatavi ziedot kopīgam mērķim.
Budbergas luterāņu draudzes locekle Gunta Purviņa teic, ka pērn tika rīkotas talkas, lai izsaiņotu, tīrītu un mazgātu demontētā instrumenta stabules. Talkās piedalījās gan vietējie iedzīvotāji, gan baušķenieki, kuri ir Budbergas luterāņu draudzes locekļi. Guntas brīvprātīgais darbs ikdienā ir veltīts dievnama un draudzes nama apkārtnes kopšanai. Viņa un pārējie draudzes locekļi priecājas par Brunavas pagasta pārvaldnieces Baibas Marčenkovas atsaucību, rudens un pavasara lielajās talkās nodrošinot nepieciešamo tehniku un papildu darbaspēku baznīcas teritorijas sakārtošanai.
Apbrīno optimismu
Instrumentu atjaunoja viens no Latvijā labākajiem ērģeļbūves speciālistiem Viesturs Ilsums, kā arī viņa kolēģi Mikus Dzenītis, Dāvis Barons un Rīgā dzīvojošais holandietis Peters van der Akers.
Viesturs Ilsums laikrakstam atklāj savu pārsteigumu par vietējo ļaužu optimismu: «Bauskas apkārtnē līdz šim man nebija nācies atjaunot baznīcu instrumentus. Pirmo reizi ierodoties Budbergā, biju bezgala izbrīnīts – tik daudz pamestu ēku un tik maz cilvēku šajā gleznainajā vietā, bet kāds optimisms, ticība un uzņēmība! Nejustos pārsteigts, ja neliela Rīgas draudze atrastu līdzekļus ērģeļu restaurācijai, bet šeit – gluži vai nekurienes vidū – tas patiešām ir īsts brīnums.»
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» V. Ilsums atspoguļo ērģeļu restaurācijas procesu.
Vispirms rūpīgi izpētījis instrumentu. Ērģeles ir būvētas 1872. gadā Latvijā. Otrā pasaules kara beigās baznīcas tornī trāpīja šāviņš, kas saārdīja instrumenta plēšas. No 1945. gada ērģeles pārstāja skanēt. Vēlāk posta darbus turpināja kareivji, apzināti laužot stabules, detaļas paņemot līdzi kā trofejas. Visu, kas bija palicis pāri, draudze savāca un nolika drošā vietā. Tā bija gudra, tālredzīga rīcība, uzsver ērģeļbūvētājs.
Pēc izpētes kļuvis skaidrs, ka instrumentu ir iespējams restaurēt. «Atjaunojām plēšas, stabuļu metāla un koka daļas, bet vairākas stabules bija jāpērk. Budbergas ērģeļu restaurācija nav pirmais projekts, ko mūsu četrotne īsteno. Komandā ir iesaistījies pensionēts ērģeļbūves speciālists Peters van der Akers, kurš meklē iespējas izmantot savas prasmes un pieredzi. Restaurācija izrādījās gana sarežģīta, jo bija daudz neparedzamu situāciju,» stāsta V. Ilsums.
Piešķir «Uzticības vairogu»
Dievkalpojumā spēlēja ērģeļu vēsturnieks un meistars Mikus Dzenītis. Viņš, tāpat kā Viesturs Ilsums, ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Ērģeļu ekspertu padomes loceklis. Mikus 29. septembrī paguva piedalīties Slokas luterāņu baznīcas rīta dievkalpojumā, lai pēcpusdienā atkal atgrieztos Budbergā. Baznīcā dziedāja Baldones meiteņu vokālais ansamblis «Spuldzītes vējā» – šī gada Latvijas vokālo ansambļu skates laureāts. Ērģeļu iesvētīšanas ceremonijas viesus ar īsu koncertprogrammu dievnamā sagaidīja pūtēju orķestris «Skaistkalne», kas septembrī svinēja darbības desmito jubileju.
Budbergas ērģeļu atdzimšanas dienā mācītājs Juris Morics paziņoja priecīgu vēsti. Draudzes ilggadējai lietvedei baušķeniecei Hertai Ozolai ir piešķirts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) augstākais apbalvojums «Uzticības vairogs». Tā ir pateicības zīme par sevišķiem nopelniem draudzes un baznīcas darbā, uzcītīgi kalpojot un godprātīgi veicot pienākumus sabiedrības garīgās izaugsmes labā. Hertai Ozolai ir 81 gads, un priekšzīmīgai kalpošanai Budbergas draudzē viņa ir veltījusi mūža lielāko daļu. «Uzticības vairoga» zīmi ar zelta krustu un LELB emblēmu Hertai Ozolai svinīgi pasniegs Budbergas luterāņu draudzes nākamajā dievkalpojumā, kas notiks oktobra otrajā svētdienā.
