Izstāde, veltīta Bauskas Sv. Gara baznīcas 410 gadu jubilejai, Bauskas pils muzejā apskatāma reizē ar muzeja apmeklējumu.
Izstāde, veltīta Bauskas Sv. Gara baznīcas 410 gadu jubilejai, Bauskas pils muzejā apskatāma reizē ar muzeja apmeklējumu. Ekspozīcija būs atvērta līdz oktobra beigām. Bauskas pils muzejs strādā ik dienu no plkst. 9 līdz 19. Šādu informāciju, kā arī biļešu cenas jebkurš interesents var noskaidrot pils muzejā. Savukārt Bauskas Sv. Gara baznīca vasarā ir vaļā katru dienu no plkst. 10 līdz 16. Tas nozīmē, ka ikviens var atrast laiku, lai vispirms aplūkotu fotodokumentu un citu vēsturisku materiālu izstādi muzejā un tad dotos uz dievnamu, lai klātienē vērotu redzēto. Tieši šāda ekskursijas kārtība šķiet visloģiskākā un vērtīgākā.
Bauskas Sv. Gara baznīca patiesi ir pilsētas lepnums un vēstures atspoguļotāja. Starp citu, tajā atrodas arī vairāki kādreizējo pilsētas vadītāju dāvinājumi. Šobrīd, kad dievnamam pievērsta sabiedrības uzmanība, gribētos, lai pēc iespējas vairāk ļaužu to apskatītu un novērtētu, kāds piemineklis atrodas Bauskā. Gribas vilkt paralēles ar neuzkrītoši skaistu sievieti, kurai ir laba sirds, brīnišķas rakstura īpašības, kas atklājas, tikai to iepazīstot.
Tas iespējams triju darbīgu amatpersonu – Bauskas rajona kultūras pieminekļu aizsardzības inspektores Mārītes Putniņas, Bauskas pils muzeja direktora Māra Skaņa un Bauskas evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieka Gunta Macpana –, kā arī citu cilvēku sadarbības dēļ. Jubilejas ekspozīcija un pats sirmais dievnams jāapmeklē, jo šis ir brīdis, kad iespējams sevi pārsteigt. Tiešām aiz neuzkrītošās ārienes slēpjas milzum daudz bagātību.
Varam būt lepni arī par to, ka pilsētai ir tādi cilvēki kā minētie, kuri apzinās kultūras mantojuma nozīmīgumu un nesavtīgi cīnās par tā saglabāšanu, piesaistot līdzekļus un uzmanību. Neatrunājoties ar tik ērtajiem teicieniem – “Nauda ir tik, cik ir”, “Budžets ir tāds, kāds ir” – un tamlīdzīgām frāzēm. Ja šie ļaudis ik teikuma galā pievienotu vārdu “dārgi”, pat nemēģinot meklēt papildu naudas iespējas, tad visdrīzāk gan dievnams, gan pils izskatītos citādi.
Diskutējams ir jautājums par Bauskas pils muzeja direktora Māra Skaņa sacīto, ka naudas ir pietiekami, jo tas, kas mums ir prioritārs, atklājas brīdī, kad izšķiramies, kas jāglābj – 410 gadu veca baznīca vai iela. Te parādās tas, kas cilvēkiem ir galvā. Neapšaubāmi ielu nevar salīdzināt ar sirmo, dažādus laikus izturējušo baznīcu. Tās ir divas pavisam atšķirīgas lietas, dievnamu un trotuāru nekādi nevar likt vienos svaru kausos. Un tomēr – varbūt var mēģināt? Vēsture rāda, ka ir saglabājušās ne tikai baznīcas, bet arī bruģētas ielas. Varbūt arī atbildīgajiem par pilsētas ceļiem, braukājot apkārt un pieredzi smeļoties, tomēr izdodas atrast kādu veidu, kā tikt pie gludākām ielām?
