Biznesa augstskolas «Turība» rīkotā diskusijā pirmdien, 21. novembrī, tika atzīts, ka Domes lēmums atļaut divu degvielas uzpildes staciju būvniecību Bauskas centrā bijis nelikumīgs.
Biznesa augstskolas “Turība” rīkotā diskusijā pirmdien, 21. novembrī, tika atzīts, ka Domes lēmums atļaut divu degvielas uzpildes staciju (DUS) būvniecību Bauskas centrā bijis nelikumīgs.
Biznesa augstskola “Turība” pirmdien, 21. novembrī, mācību iestādes Bauskas filiālē rīkoja atklātu diskusiju “Būt vai nebūt degvielas uzpildes stacijām Bauskas pilsētā”. Diskusijā piedalījās Bauskas pilsētas pašvaldības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji, kā arī ieinteresētie baušķenieki, kuriem šī tēma ir aktuāla jau vairākus gadus. Kā stāstīja “Turības” sabiedrisko attiecību konsultante Andra Mangale, uz diskusiju aicināti arī DUS pārstāvji, taču neviens no viņiem neieradās.
Vairumam klātesošo nebija skaidrs, kāda loma šajā jautājumā ir “Turībai”. Augstskolas rektors Jānis Āboltiņš skaidroja, ka “Turība” nav potenciālā īpašniece šiem benzīntankiem un nav arī īpaši satraukta par situāciju Bauskā. “Mēs esam iedomājušies, ka varētu radīt labu teorētisku un praktisku platformu tam, kā šāda tipa diskusijām tirgus tautsaimniecībā būtu jānotiek,” uzsvēra J. Āboltiņš.
Domes izpilddirektors Jānis Mičulis norādīja, ka benzīntanku problēma Bauskā ir aktuāla jau piekto gadu. Viņš atzina, ka jautājumam par DUS Bauskā ir ne tik daudz ekonomiska, cik juridiska daba.Viņaprāt, juristi būs tie, kas izšķirs šo strīdu.
Domes vides un attīstības komitejas vadītājs Ģirts Karpovičs tomēr uzskatīja, ka nav nozīmīgi apspriest tēmu par diviem benzīntankiem, jo tas jau ir nokavēts.
“Tagad mums būtu jādiskutē par Bauskas teritorijas attīstības plānu. Vai Zaļā ielā mēs atļausim celt benzīntankus? Tagad notiek teritorijas plānojuma pārmaiņas. Pēc pašreizējā plāna Bauskā vēl desmit tanku var uzbūvēt,” uzsver Ģ. Karpovičs. Deputāts minēja, ka sākta detālā plānojuma izstrāde milzīgai teritorijai – 30 ha aiz veikala “Top!”. “To nevar izdomāt vienpadsmit deputātu. Tāpēc uzskatu, ka ikvienam jānāk un jāpiedalās sabiedriskajā apspriešanā. Es, iespējams, teikšu, ka tur varēs būvēt divdesmitstāvu ēkas, kāpēc ne? Nākamā teritorija ir industriālais parks – varbūt tur atļausim celt ķīmisko rūpnīcu? Kur ir iedzīvotāju viedoklis? Vai kāds vispār ir painteresējies?” tā Ģ. Karpovičs.
Ministrijai savs viedoklis
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Pašvaldību uzraudzības pārvaldes departamenta juriskonsults Aivars Mičuls sacīja, ka ministrija ir sagatavojusi Bauskas pilsētas Domei vēstuli. Tajā norādīts, ka saskaņā ar Būvniecības likuma noteikumiem zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tas nav pretrunā ar teritorijas plānojumu. Pašreizējais Bauskas pilsētas teritorijas plānojums to nepieļauj.
Kā “Bauskas Dzīvei” paskaidroja RAPLM Telpiskās plānošanas direktore Ilze Kjahjare, spēkā esošajā teritoriālajā plānojumā nav pateikts, kur drīkst celt DUS, taču ir svītrots punkts apbūves noteikumos, ka turpmāk DUS celtniecība Bauskas pilsētā ir liegta. Tāpēc arī RAPLM jau pagājušajā gadā Bauskas Domei ieteikusi veikt teritoriālā plānojuma grozījumus. “Kamēr tie nav pieņemti, juridiski šāds lēmums par būvniecības ieceri konkrētā teritorijā nevarēja būt,” uzsver I. Kjahjare. Viņa norādīja, ka iedzīvotāji var droši vērsties tiesā, apstrīdot Domes lēmumu, un šajā procesā uzvarēt.
DUS pārstāvji ir neatlaidīgi
A/s “Kurzemes degviela” meitas uzņēmuma SIA “Baltrade” pārstāvis Modris Mēters “Bauskas Dzīvei” norādīja, ka uzņēmuma pienākums ir ievērot likumus, nevis tos apspriest. Tāpēc “Turības” rīkoto diskusiju uzņēmums nevērtēja augstu un neuzskatīja par vajadzīgu tur ierasties. M. Mēters pieļauj, ka šādas vēstules no RAPLM, iespējams, nemaz nebūs. Tāpat viņš minēja, ka tā ir ministrijas sekretāres Kukutes atklāta blēdība. “Uzņēmums ir izstrādājis projektu un ieguldījis pietiekami daudz līdzekļu. Mēs neapstāsimies. Ja pašvaldība vilcināsies, savu taisnību pierādīsim juridiskā ceļā,” uzsver M. Mēters.
Savukārt SIA “Neste Latvija” attīstības nodaļas vadītājs Valdis Spiridovskis atklāja, ka nevienu oficiālu ielūgumu no “Turības” nav saņēmis un informācija par šo pasākumu bijusi vien baumu līmenī. Tāpat nav bijis skaidrs, kāda loma šajā jautājumā ir augstskolai, jo tā nav ne pašvaldības iestāde, ne valstiska struktūra. “Pašlaik izstrādājam būvniecības projektu. Saskaņā ar Domes lēmumu veicam transportplūsmas izpēti, lai varētu veikt krustojuma uzlabojumus,” stāsta V. Spiridovskis.
