Dzīvokļa vai privātmājas apzagšana, šķiet, ir nepatīkamākais materiālais noziegums, kas ne tikai liek atvadīties no vērtīgām, vajadzīgām lietām, bet arī izjauc īpašnieka dzīves ierasto kārtību un atstāj pazemojošu niknuma izjūtu par brutālu ielaušanos cilvēka personiskajā telpā.
Apdrošināšana ir līdzeklis, kā kaut daļēji kompensēt zaudēto, ja zādzība notiek, savukārt apdrošinātāju interesēs ir izpētīt, kā garnadžiem izdevies nodarījumu īstenot. Kompānijas «Balta» pētījumu centram «SKDS» pasūtinātā aptaujā tas tika skaidrots starp notiesātajiem mājokļu apzadzējiem.
Jāplāno ilgāk
Izrādās, liela daļa garnadžu rūpīgi izplāno zādzību, iepriekš ilgstoši vērojot ne tikai noskatīto mājokli, bet arī tā iemītniekus, cenšoties iegūt informāciju no dažādiem avotiem, lai atvieglotu nodarījuma izpildi. Plānu visbiežāk izstrādā vairākas personas kopā, tomēr ir gadījumi, kad ielaušanos izpilda vienpatis. Starp notiesātajiem ir arī spontānie zagļi, kas izmantojuši izdevīgu iespēju pievākt svešu mantu.
Līdzīgs pētījums noticis 2010. ga-dā, tāpēc var secināt, ka pēdējo gadu laikā ir palielinājies zādzības plānošanas laiks. 2010. gadā 51% tiesāto garnadžu atbildēja, ka zādzība plānota vien pāris dienu, turpretī pērn šādu atbildes variantu izvēlējās 38% garnadžu. Par 6 procentpunktiem palielinājies to zagļu skaits, kuri zādzības plānošanai velta dažas nedēļas, par 9 procentpunktiem vairāk garnadžu zādzību apcer mēnesi un ilgāk.
Pētījumu par mājokļa drošību pret ielaušanos jau otro reizi 2015. gada septembrī un oktobrī veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs «SKDS» sadarbībā ar apdrošinātāju «Balta», Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Pirmo reizi pētījums notika 2010. gadā, līdz ar to tagad bija iespējams salīdzināt gan iedzīvotāju, gan garnadžu viedokļus un zādzību attīstības tendences. Pētījumā nejaušas izlases kārtā aptaujāti 1008 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kā arī 121 persona, kura tiesāta par ielaušanos.
Tici tikai īstajam
Pētījumā atklātas detaļas, kam mājokļu īpašniekiem ieteikts pievērst lielāku uzmanību, komentē «Baltas» atlīdzību direktors Ingus Savickis: «Galvenokārt zagļi atklāja, ka visticamākais iemesls, lai saimnieks pamanītu, ka garnadzis nolūkojis viņa mājokli, ir pie mājas regulāri redzami nezināmi cilvēki, kuri pirms tam mājokļa apkaimē nav satikti. Tomēr piesardzīgam vajadzētu kļūt ikvienam, kuram ir nesen uzradies jauns un ļoti ziņkārīgs paziņa, ja mājā neaicināti cenšas ienākt ļaudis, kas uzdodas par kādas firmas vai servisa uzņēmuma darbiniekiem.»
Mājokļos gan pilsētas dzīvokļu namos, gan privātās lauku sētās mēdz ierasties arī aptauju veicēji, savulaik tautas skaitīšana notika tieši šādā veidā. Kā norāda drošības lietpratēji, nevajag vilcināties pieprasīt jebkuram, kas uzdodas par kādas iestādes vai dienesta pārstāvi, uzrādīt darba apliecību. Ja arī esat jau atvēruši durvis, nevajag svešinieku uzreiz aicināt iekšā, bet labāk pie durvīm pārliecināties par viņa vajadzību un nodomiem.
Paņēmiens, kad garnadzis tēlo firmas darbinieku, kurš ieradies kaut ko salabot vai kādu aptaujāt, mēdz būt viens no bīstamākajiem, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri, uzticoties cilvēka sacītajam, ielaiž šīs personas savā mājoklī, atzīst I. Savickis: «Svarīgi ikvienam atcerēties, ka mājoklī ielaist firmu darbiniekus drīkst tikai tad, ja paši esat šo pakalpojumu lūguši, turklāt pat tad ir jābūt pārliecinātam, ka uzņēmums ir pavisam īsts, godīgs un ar labām atsauksmēm.»
Pret svešinieku neveselīgu interesi labi pasargā draudzība ar kaimiņiem, liecina Ziemeļvalstu, Anglijas un ASV pieredze, vietējās kopienās organizējot savstarpēju mājokļa pieskatīšanu darbdienās un izbraukumu laikā. Izcili sabiedriskie pieskatītāji ir seniori, kas ilgajā dzīves laikā iepazinuši daudzus kaimiņus, tāpēc pamana svešiniekus. Ir diezgan noderīgi, aizbraucot garākā atvaļinājumā, atstāt dzīvokļa atslēgu kaimiņiem, lai viņi aplietu istabas puķes, pabarotu kaķi vai novērstu negaidītu ūdensvada avāriju. Gadās gan, ka arī zagļi ir atjautīgi un laipni – kādā Anglijas ciematā reiz vērīgs vīrs, aptaujājies nepazīstamiem ļaudīm, kāpēc viņi pie kaimiņa durvīm piedzinuši busiņu, palīdzēja iznest vēsturiski smalkas viesistabas mēbeles, jo rosīgie vedēji skaidroja – saimnieks tās licis pārvilkt un nopulēt. Nozagto izdevies atgūt no antikvariāta.
Turība mazāk svarīga
Personas, kuras tiesātas par ielaušanos, pētījumā norādīja – pēdējo gadu laikā daudz biežāk pirms aplaupīšanas mēģina iegūt informāciju, novērojot un izsekojot interesējošās personas vai arī iegūstot ziņas no radiniekiem, kolēģiem, draugiem vai bērniem. 75% tiesāto garnadžu norādīja, ka svarīgākā ir informācija par laiku, kad mājokļa īpašnieks un viņa ģimenes locekļi nav mājās. Tam labi noder arī sociālie tīkli un mobilie sakari – ne viens vien plašam paziņu lokam pavēsta, ka dosies vai jau devies tālāk braucienā, ģeogrāfiskās norādes fiksē arī mobilais telefons.
Tikai puse par zādzību tiesāto personu par svarīgu informāciju atzina mājokļa īpašnieku turīgumu, un tikai 5% garnadžu pirms ielaušanās cenšas iegūt informāciju par atkāpšanās ceļiem neparedzētā situācijā, kā arī suņu esamību mājoklī. Taču tikai 23% tiesāto garnadžu norādīja – pieredzējuši zagļi būtu gatavi vardarbībai situācijā, kad uzlauztajā mājoklī sastop kādu iemītnieku vai saimnieki pārrodas nozieguma brīdī.
Kādā Iecavas privātmājā zagļi pirms dažiem gadiem «iztīrīja» pirmā stāva garāžu un saimniecības telpas naktī, kamēr saimnieku ģimene gulēja otrajā stāvā. Zādzība tika pastrādāta, atslēdzot elektrību un neitralizējot sargsuni. Pret dzīvnieku, visticamāk, bijis izmantots kāds legāli neatļautas iedarbības paņēmiens, jo viņš bija apdullis vēl no rīta, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja saimnieks. Redzamu veselības kaitējumu veterinārārsts ģimenes draugam gan neesot konstatējis.
Savukārt pie spontāno zādzību grupas pieskaitāms kāds cits gadījums Bauskā, kad dāmas mobilo telefonu, viņai guļot blakus gultā, pa pirmā stāva atvērto logu vasaras naktī nocēla kāda veikla roka. «Daudz netrūka, ka būtu to sagrābusi, jo tikai īsi pirms tam biju pabeigusi sarunu un noliku telefonu uz skapīša,» atzīst baušķeniece, «negaidīju, ka tik pārdroši kāds nāks no ielas sētā.»
Zog arī vecākas
Bijušā Bauskas rajona novados apdraudēti ne tikai mājokļi, bet arī vieglie auto, komentē «Baltas» atlīdzību direktors, secinot: «Šajā reģionā saņemto atlīdzību pieteikumu skaits, salīdzinot ar citiem mazpilsētu reģioniem, ir liels, turklāt tiek zagtas ne tikai jaunas automašīnas, bet arī par trim gadiem vecāki spēkrati.»
Kā liecina kāda Iecavas novada iedzīvotāja pieredze, ir ļoti noderīgi automašīnu ne tikai apdrošināt, bet arī ierīkot tajā GPS raidītāju. Tieši tā vīrs pirms vairākiem gadiem pats izsekojis un kaimiņvalstī uzgājis naktī no ciemata laukuma pie dzīvokļa logiem nozagto dārgo auto. Braucamais bijis «aplasīts» un pabojāts, tomēr to izdevies atjaunot. Autoservisa speciālistu pieredze rāda – ir noderīgi auto salonā vai bagāžniekā noslēpt parastu mobilo telefonu, kas gan ik pa laikam jāuzlādē. Arī tā var izsekot mašīnas pārvietošanos nozagšanas gadījumā, ja vien tā netiek ātri izjaukta detaļās.
«Balta» pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmusi 23 atlīdzību pieteikumus par nozagtu vai apzagtu automašīnu Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadā, informē I. Savickis. 2015. gadā Iecavā no daudzdzīvokļu mājas pagalma nozagts «Volkswagen Caravelle» busiņš, 2014. gadā – «Toyota Corolla Verso», par ko izmaksāta lielākā atlīdzība šajā reģionā – 4940 eiro. 2013. gadā Bauskas novadā nozagta automašīna BMW, kas nākamajā dienā atrasta pilnīgi sabojāta, Vecumnieku novadā no mājas pagalma aizdzīts «Volkswagen Golf».
Par automašīnu apzagšanas gadījumiem Bauskas, Vecumnieku un Iecavas novadā «Balta» pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmusi 18 atlīdzību pieteikumus. 2015. gadā sešiem auto nolauzti spoguļi, nozagts dekoratīvais bākas vāciņš, spoguļu stikli, atpakaļskata iebūvētā videokamera, kā arī izsists stikls un apzagts automašīnas salons.
UZZIŅAI
Ieteikumi mājokļa pasargāšanai no zagļiem
Naktī vēlams aizvērt aizkarus, lai zagļi nevarētu pētīt mājinieku paradumus.
Privātmājā īpaši jāparūpējas par to logu un durvju drošību, kas iziet uz nomaļāku vietu – slēgtu pagalmu, mežu u. tml.
Pirmā stāva logus vēlams pasargāt ar logu sargiem vai blokatoriem.
Durvis un slēdzenes mājoklim der izvēlēties ar paaugstinātu drošības pakāpi.
Noderīgi mājoklī ierīkot dubultās durvis, kas abas ir slēdzamas.
Mājokļa durvis obligāti jāaizslēdz gan tad, kad esat mājās, gan arī tad, kad izejat tikai uz pāris minūtēm.
Somas, makus, portatīvos datorus nevajag glabāt tuvu ārdurvīm.
Vērtslietas jāglabā seifā, kas ir kvalitatīvi un droši piestiprināts sienai vai grīdai.
Avots: «Balta».
