Pēc nedēļas, Kārļu dienā, Latvijā runāsim par bijušā prezidenta Kārļa Ulmaņa iedibināto tradīciju «Draudzīgais aicinājums». Tajā ikviens iedzīvotājs aicināts dāvāt grāmatas savām bijušajām skolām. Tādējādi prezidents mudināja līdzcilvēkus palīdzēt mācību iestādēm sniegt gara gaismu audzēkņiem.
Gaidot šo datumu, es draudzīgi aicinu visus sabiedrisko attiecību pārstāvjus, iestāžu un uzņēmumu preses sekretārus – vienosimies, ka jūsu, vienlaikus arī mans šī gada «Draudzīgais aicinājums» būs savas latviešu valodas kopšana un aizsardzība! Tādēļ sarunāsim, ka nekad nevienā jūsu sūtītajā paziņojumā presei, vēstījumā iedzīvotājiem nebūs, piemēram, šāda vārdu salikuma: «Festivāla ietvaros ir paredzēta plaša un daudzveidīga programma.» Rakstīsim pareizi: «Festivālā paredzēta plaša un daudzveidīga programma.» Tāpat nesūtīsim cits citam ziņu: «Konkursa rezultātā par labāko tika atzīts šis piedāvājums.» Nenodarot pāri latviešu valodai, pateiksim to pareizi: «Konkursā par labāko atzina šo piedāvājumu.»
Šie divi uzlabojumi, kas var šķist sīkumi, varētu būt svētīga artava mūsu vienīgās, vislabākās un visskaistākās valodas aizsardzībā un kopšanā. Protams, piemēru varētu būt vēl vairāk. Ja ielāgosim kaut vai šos divus, būs vieglāk izskaust citas nevajadzīgas, no svešām mēlēm ievazātas konstrukcijas.
Nobeigumā citēšu kolēģa, televīzijas žurnālista Paula Timrota vēstījumu sociālajos tīklos: «Šķiet, ka žurnālistiem maksā par teksta garumu. Uzrakstīt «tā dēvētais melnais ledus» ir daudz garāk nekā «atkala».» Varu apgalvot, ka par teksta garumu žurnālistiem nemaksā, bet šis P. Timrota aizrādījums ir vērā ņemams. Saucot lietas skanīgos, vienkāršos latviskos vārdos, ļausim valodai plūst brīvi un saprotami.
