Pavasaris šogad ir tik vēls, ka zudusi koku, krūmu un puķu ziedēšanas ierastā secība. Konkursu pastāvīgā dalībniece Signe Pukova no Griķu pamatskolas ir bijusi ļoti vērīga.
Pavasaris šogad ir tik vēls, ka zudusi koku, krūmu un puķu ziedēšanas ierastā secība. Konkursu pastāvīgā dalībniece Signe Pukova no Griķu pamatskolas ir bijusi ļoti vērīga. Viņa raksta: «Manuprāt, koki šogad zied šādā secībā: vispirms plūme, tad ābele, pārējie augļu koki un kastaņa. Tā vismaz izskatās Ceraukstē. Pie mums smaržo bērzi, ievas, narcises, viss ir zaļš. Pavasaris skolās ir ekskursiju laiks. Mēs dosimies uz Rīgas kinostudiju un Brīvdabas muzeju.»
Daži vēstuļu autori ir ievērojuši, ka šogad tikpat kā nemaz neziedēja forsītija – košumkrūms ar zeltītām ziedu skariņām, kas cieši piestiprinātas pie zariem. Acīmredzot ir vainojama bargā ziema. Dekoratīvā un Latvijā ļoti iecienītā auga dzimtene ir Japāna, kur noteikti nav tik auksts kā pie mums.
Pavasarī ir ļoti grūti noteikt, kurš zieds ir visskaistākais, jo vienlīdz krāšņi izskatās visi. Daži bērni raksta, ka viņu mīļākās puķes ir smaržīgās narcises. Citiem ļoti patīk ceriņi, kas tikko sākuši raisīt ziedpumpurus. Visi vēstuļu autori pareizi apgalvo, ka liepa ir vienīgais koks, kas uzzied vasaras vidū. Arī jasmīnus nevar uzskatīt par pavasara vēstnešiem, jo parasti ziedēt sāk pēc Jāņiem.
Paldies visiem konkursa dalībniekiem. Pārsteiguma balvu šajā konkursā ieguvusi ceraukstiete Signe Pukova. Jaukā zīmējuma autorei jāzvana pa telefonu 3922963 Sarmītei, lai vienotos par veltes saņemšanu.
Jūs droši vien priecājaties, ka strauji tuvojas vasaras brīvlaiks. Arī es jūtos līksma, jo pēc dažām nedēļām man būs izlaidums Mākslas akadēmijā. Jau ir beigušies eksāmeni un noslēguma darba aizstāvēšana. No dažādiem materiāliem es izgatavoju četras lielas segas ar vienojošu nosaukumu «Sliņķa stāsts». Uz tām ir izšūtas bērnu figūriņas. Viņi visi laiskojas un priecājas, ka var neko nedarīt. Veidot šo darbu mani iedvesmoja draudzenes meitiņa Annemarija. Viņai drīz būs divi gadi. Es zīmēju Annemariju dažādās jocīgās pozās un pēc tam šīs skices izmantoju noslēguma darbam.
Man gribētos, lai vasara visiem nepārvērstos par «Sliņķa stāstu» un es turpinātu saņemt jūsu zīmējumus un jaukās vēstules. Piedāvāju nākamā konkursa uzdevumu un gaidu stāstus par mācību gada noslēguma patīkamāko piedzīvojumu. Varbūt tā ir ekskursija, māmiņas prieks par labām atzīmēm vai kāds cits saviļņojošs brīdis.
Atbildes var sūtīt līdz 2. jūnijam, adrese: Rīgas ielā 51, Bauskā, LV-3901.
LAURA
