Ļoti kupli apmeklētas šogad bija jātnieku sacīkstes «Drostalu kauss 2017», kas notika Iecavas novadā. Sacensības šoreiz priecēja gan ar dalībnieku skaita kuplumu, gan ar kvalitāti.
Sacīkšu organizatore Linda Arāja atzina, ka nav saņēmusi šogad gaidīto atbalstu no Bauskas novada domes. Toties atradušies jauni sponsori, un tas ļāvis aizvadīt sacensības pat vēl augstākā līmenī. Uzvarētājiem bija labas balvas.
Vecumniekiem uzvara
Pirmajā sacīkšu dienā 26. augustā startēja vairāk jaunieši. Šķēršļi vai nu nebija, vai arī nepārsniedza metra augstumu.
Daudz bija iesācēju, starp kuriem kuplā skaitā startēja mūsu novadu pārstāvji. Vadības maršrutā piedalījās Patrīcija Albuže, Paula Pavlov-ska, Liāna Miezīte, Kate Zaumane, Elizabete Cērpe, Beāte Brezina, Elizabete Makarova, Evelīna Ozola un Patrīcija Alta Leinasare no Iecavas novada SK «Drostalas», Agnese Rozniece, Liāna Dukāte, Magdalēna Misa, Daiga Sabule un Rasa Rušmane no JSK «Gaita Vecumnieki», Aiva Moroza un Kārlis Truntiks no SIA «Lielmežotne», Līva Višķere no «Mēmeles JSK».
Pirmajā dienā gūtas arī balvas – maršrutā ar šķēršļu augstumu no 50 līdz 70 centimetriem uzvarēja Tamāra Samuševa no JSK «Gaita Vecumnieki». Annija Elīza Stabiņa no SK «Drostalas» divreiz bija septītajā vietā dažādos maršrutos.
Dienas noslēgumā notika komandu sacensības ar šķēršļu augstumu līdz 90 centimetriem. Trešā vieta «Mēmeles JSK» vienībai «Gangsteri» – Elizabete Griķe, Patrīcija Bembere, Kristija Anna Kalniņa, Beāte Marta Untāle.
Paveikto novērtē
Svētdien, 27. augustā, notika sacensības jau ar augstākiem šķēršļiem, kas sasniedza pat 130 centimetru atzīmi. Maršrutā līdz 110 centimetriem startēja arī Andis Vārna – profesionāls jātnieks konkūra disciplīnā, kurš piedalījies vairākos pasaules kausa posmos, iegūstot godalgotas vietas. Vairākkārt atzīts par Latvijas labāko jātnieku. Viņš iemēģināja vairākus jaunus zirgus, spriežot pēc tā, ka ne pārāk lielu uzmanību veltīja jāšanas kvalitātei, A. Vārnu vairāk interesēja dzīvnieku spējas.
Startēja arī Maira Leja – Latvijas čempione un Latvijas Olimpiādes uzvarētāja. Viņai šoreiz gan divas ceturtās vietas – uzvarētāju godā tika jaunākas sportistes.
«Šādi lauku klubi un sacensības vērtējami ļoti pozitīvi jāšanas sporta veida attīstībai. Izdodas piesaistīt bērnus uz vietas, jo ne visi var izbraukāt uz treniņiem lielpilsētās. Linda Arāja ļoti rūpīgi plāno treniņu procesus, rūpējas par saviem bērniem. Kad jaunieši beigs skolu, varēs doties uz augstskolu un tur varbūt turpinās trenēties jau augstākā līmenī,» vērtē trenere Gita Zaķe, kura dzīvo Rīgā, bet ierodas trenēt jauniešus arī «Drostalās». Viņa novērtē «Drostalu» vadītāju ieguldīto darbu: «Pirms pieciem gadiem apgaismojuma pat nebija. Tagad ierīkots otrs laukums, iztīrīti krūmāji apkārt. Ieguldīts ļoti liels darbs.» G. Zaķe teic, ka jāšanas sporta veids, ja ar to «saslimst», ir uz visiem laikiem. «Tas ir sporta veids, kurā var pilnveidoties visu mūžu,» uzsver trenere.
Jātnieku sports attīstās
Rīdzinieks Jaroslavs Trubanovs startēja sacīkstēs SK «Drostalas» sastāvā. Piedalījās dažādos maršrutos, gūstot arī godalgas, un beidzot pēdējā, ar 130 centimetrus augstiem šķēršļiem izcīnīja otro vietu.
«Jāšanas sportā darbojos jau 15 gadus. Var teikt, ka šis sports attīstās – ir krietni vairāk bērnu, kas piedalās iesācēju sacīkstēs. Maz aiziet tālāk, uz grūtākām sacīkstēm, bet ir cerības, ka šādu jauniešu būs aizvien vairāk,» teic J. Trubanovs.
Jāšanas sporta veidu Latvijā kavē ierastā problēma – finansējuma trūkums. Maz manēžu, kur trenēties ziemā, maz augstas klases treneru. Turklāt ārzemēs aizvien lielāka nozīme zirgu aprūpē ir medicīnai, tāpēc šeit audzētiem zirgiem grūti konkurēt ar Eiropas un citu valstu rumakiem. «Mums nav to zināšanu, kas Rietumos un Austrumos. Gan treniņu jomā, gan medicīnā. Tagad jaunie veterinārārsti brauc uz Vāciju un cenšas mācīties, bet tas prasa daudz laika un ieguldījumu,» stāsta J. Trubanovs. Pašlaik Latvijā ir divi trīs jātnieki, kas piedalās augsta līmeņa starptautiskās sacīkstēs. J. Trubanovs teic, ka vajadzētu savu komandu starptautiskos turnīros, sava veida jātnieku «Rīgas Dinamo», kas varētu dot papildu popularitāti un varbūt arī attīstības lēcienu tieši šim sporta veidam.
