Bauskas Filosofu kluba viesis aizvadītā gada pēdējā nodarbībā bija kādreizējais baušķenieks Uldis Jumejs.
Bauskas Filosofu kluba viesis aizvadītā gada pēdējā nodarbībā bija kādreizējais baušķenieks Uldis Jumejs.
Viņš ir luterāņu Diakonijas centra psihoterapeits, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas draudžu mācītājs. Uldis Jumejs lasa lekcijas arī Lutera akadēmijā.
Atbalsta arhibīskapa nostāju
Sarunas temats – «Dievs un cilvēks. Sabiedrība un vara» – bijis aktuāls visos laikos un visās iekārtās. Latvijas sabiedrības uzmanību šīs problēmas saasināja 18. novembrī, kad dievkalpojumu valsts svētkos atteicās vadīt luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags. Lēmums par šādu rīcību tika pieņemts kristīgo konfesiju vadītāju apspriedē.
Sabiedrībā notikums izraisīja vētrainu reakciju. Psihoterapeits un garīdznieks Uldis Jumejs atbalsta arhibīskapa lēmumu, piebilstot, ka pauž personiskos uzskatus, nevis Baznīcas politikas nostādnes. «Mani priecēja fakts, ka, analizējot notikušo, sabiedrība uzdrīkstējās domāt neatkarīgi un izteikt dažādus viedokļus,» apgalvo Uldis Jumejs. Pasaules vēsture rāda, ka starp valsti un baznīcu allaž pastāvējusi spriedze. Ir aplami identificēt tautu ar valdību. 18. novembra dievkalpojums nebija valdības, bet gan visas tautas svētki, pārliecināts Filosofu kluba viesis. Viņš turpina: «Tas bija pateicības dievkalpojums par atjaunoto valsti, lai Dievs mums dod spēku to saglabāt. Nekādā ziņā to nevarēja uzskatīt par valdības reprezentācijas dievkalpojumu. Ja arhibīskaps piekristu to vadīt, izlikdamies, ka valstī viss kārtībā, tā būtu samiernieciska pozīcija – mazliet pabārušies, dzīvosim tālāk. Es uzskatu, ka Baznīca līdz šim ir pārāk daudz klusējusi. Bija nepieciešams radikāls pavērsiens, lai pievērstu uzmanību samilzušajām problēmām.»
Garīdznieks uzskata, ka situācija valstī ir kritiska: «Ļoti daudz iedzīvotāju nesaņem iztikas minimumu. Es runāju par tiem, kuri grib un var darboties. Tā ir traģēdija, ja cilvēks strādājot nespēj nopelnīt sev un ģimenei iztiku. To redzu gan savās lauku draudzēs, gan pilsētā.»
Latvijas garīgais balsts
Valsts korupcija un birokrātija, pēc Ulda Jumeja domām, ir garīgs ļaunums, kura cēlonis – nedrošība, bailes par nākotni. Šādā sabiedrībā cilvēki ir daudz vairāk pakļauti naudas un varas kārdinājumiem nekā sakārtotā un drošā vidē. Politiķiem nepieciešama sociāla un pilsoniska drosme, lai iestātos pret nejēdzībām, bet to sniegt var tikai ticība. Mācītājs domā, ka Latvijai vairāk nekā jebkurai citai valstij vajadzīga reliģija – garīgais orientieris. Nākamo paaudžu politiķiem jau no bērnības būtu jāapjauš, ka neizlēmībā un bailēs var paļauties tikai uz Dievu. Un vienīgi Viņš var dot spēku uzdrīkstēties riskēt, nedomājot par personisko labklājību, bet pieņemot valsts attīstību veicinošus lēmumus. «Ja sabiedrībā nav ticības balsta, rodas bīstama situācija,» atgādina Uldis Jumejs. Viņš atsauca atmiņā piemērus, kā vairākas brīvību atguvušas nelielas valstiņas nokļuvušas autoritāru režīmu varā un tās pārvalda korumpēti ģimeņu klani.
Dvēseles nabassaite ir cilvēka attiecības ar Dievu. Valsts perspektīva atkarīga no centieniem uzturēt spēcīgu katra indivīda un visas sabiedrības saikni ar Dievu, uzsvēra Filosofu kluba viesis.
