Bārbeles pagasta «Rijniekos» 6. februārī svin divas dzimšanas dienas. Dvīņiem Guntai un Guntaram Muceniekiem šodien paliek 30 gadu.
Bārbeles pagasta “Rijniekos” 6. februārī svin divas dzimšanas dienas. Dvīņiem Guntai un Guntaram Muceniekiem šodien paliek 30 gadu.
Izpildot vecāku vēlēšanos, “Rijniekos” dzīvo un saimnieko Gunta un Guntars. Kopā pulcējas kuplā radu, draugu, kaimiņu saime.
Vecāku mīlestībā
Bārbeles pasta nodaļā strādā dvīņu vecākā māsa Sarmīte Valpētere. Viņa stāsta, ka mammītei dzimšanas diena bijusi 4. februārī. Gaidīts piektais bērns, bet 6. februārī pasaulē nākuši dvīņu bērni, turklāt brālis un māsiņa, gluži kā dāvana, liels pārsteigums. Tētis pārbraucis no slimnīcas apmeklējuma visai domīgs un rādījis meitai mammas zīmīti, lai nu gatavojot drēbītes arī otram mazulim.
Sarmītei tad bijuši deviņi gadi. Brāļi palīdzējuši vecākiem smagajā darbā fermā pie lopiem, bet Sarmīte auklējusi mazos. Klapatas bijušas kā jau ar dvīņiem – abi guļ, viens pamostas, pamodina otru, un sākas divbalsīga brēkšana, atceras Sarmīte.
“Vecāki mūs ļoti mīlēja. Viņi strādāja smagi, materiālā ziņā katram ir dots tik, cik bija iespējams, bet mīlestība, labs vārds, sirsnība netika taupīta. Mēs, bērni, izaugām darbā, no mazotnes būdami kopā ar vecākiem. Dvīņiem bija tikai seši mēneši, kad mammai vajadzēja iet strādāt. Kamēr biju skolā, viņus pieskatīja kaimiņiene, kurai par to tika maksāts. Neviens pat neiedomājās, ka varētu bērnus atstāt vienus, kā tagad dzirdēts. Ir ļoti daudz laba, par ko manai mammai un tētim varam būt pateicīgi,” tā Sarmīte.
Cieši kopā
Nu abi vecāki jau aizsaules dārzos, bet vārdi visiem sešiem bērniem izvēlēti ar pamatojumu. “Tētis bija Jānis, tāpēc arī brālim vārds ir Jānis, mamma – Smaida, manam vārdam tas pats sākuma burts – Sarmīte. Brāļiem vārdi no alfabēta sākuma – Andris un Aivars. Dvīņiem vārdus ilgi nevarējām izdomāt, bija variants – Dzintars un Dzintra, bet tad palikām pie Guntara un Guntas, jo mums ir brālēni Guntis un Gundars.”
Par šīs ģimenes locekļiem grūti stāstīt atsevišķi, jo viņi cieši turas kopā, cits citu atbalsta, palīdz. Andris un Sarmīte, tāpat kā dvīņi, dzīvo Bārbelē, brālis Aivars – Talsos. Jānis aizprecējies uz Krieviju, apņemdams sieviņu no tikpat kuplas saimes, un ciemos atbrauc retāk.
Darbs vieno – māsas Gunta un Sarmīte kopā nodarbojas ar zemeņu audzēšanu, brāļiem arī kopējs arods – viņi strādā zāģētavās, mežā. Strādīgums ir īpašība, kuru minēja gan brālis, gan māsa, raksturojot viens otru un pārējos Mucenieku ģimenes bērnus.
Guntars palīdz māsai audzināt dēliņu Jāni, kurš jau trešajā paaudzē manto šo vārdu. Dēls ir arī Guntaram, laulība nav izdevusies, bet Ģirta uzturēšanai tēvs maksā alimentus un ir priecīgs par katru tikšanos. Tad abi uzspēlē hokeju, dambreti.
Dienā zeķu pāris
Guntars ir labs palīgs kaimiņiem, malku gādājot. No tēva mantots 13 hektāru meža, kas jākopj un jāzāģē. Viņš no smaga darba nebaidās kopš bērnības. Labi, ka mājās un saimniecībā ir, ko darīt, jo algotā darbā tuvākajā apkārtnē iekārtoties grūti, pat neiespējami. Tomēr jaunais bārbelietis nav zaudējis cerību, ka spēs nokārtot savu dzīvi.
Māsas Guntas sirdslieta ir adīšana. Dienā viņa pabeidz vienu zeķu pāri, mēnesī – trīsdesmit. Gunta “apadījusi” radus, draugus, kaimiņus.
Ar tuvumā dzīvojošiem – Zvirbuļiem, Burkāniem, Dulēvičiem, Radziņiem – Mucenieki satiekot ļoti labi. Apkārtnē dzīvo daudz jaunu cilvēku, stāsta Gunta. Ilga Zvirbule, Mucenieku kaimiņiene no “Lejiņām”, teic: “Brālis un māsa tēva mājās kārtīgi saimnie ko. Viņi ir labi, klusi un saticīgi.”
Laima Zvirbule no “Alejām” bilst: “Tā ir kaimiņu būšana – nākt cits citam pre tim. Mucenieki ir strādīgi cilvēki.
