Codietes Evijas Bukas dvīņubrāli sauc Egīls. Viņš codietes Jolantas Spundiņas dvīņumāsas Ingūnas Billeres sirdi mēģināja iekarot jau bērnudārzā «Zīlīte» Bauskā.
Codietes Evijas Bukas dvīņubrāli sauc Egīls. Viņš codietes Jolantas Spundiņas dvīņumāsas Ingūnas Billeres sirdi mēģināja iekarot jau bērnudārzā «Zīlīte» Bauskā. Toreiz tas viņam neizdevās.
Jolanta un Ingūna skolas gaitas uzsāka Bauskas 1. vidusskolā, bet Egīls ar Eviju palika skoloties Codes pamatskolā. Kad Egīls ar Ingūnu nejauši satikās diskotēkā Bauskas pilskalnā, viņa uzmanības apliecinājumi Ingūnu atstāja vienaldzīgu. Tikai mācoties Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumā, Egīlam izdevās uzaicināt Ingūnu uz pirmo satikšanos, atzīstot, ka meiteni labāk izprast palīdzējis tas, ka arī pašam ir dvīņumāsa.
Varēja būt Ansītis un Grietiņa
Kad Antona un Annas Buku ģimene 1977. gadā gaidījuši mazuli, vecākais dēls Juris vēlējies māsiņu, bet jaunākais – Viktors – brālīti.
Mamma «padomāja» par abiem… Piedzimušie dvīņi Annu nepārsteidza, jo viņas māsai ir dvīņi un māsīcas arī ir dvīņmeitiņas. Egīls piedzima 30. martā plkst. 11.30, bet māsiņa Evija nāca pasaulē pusstundu vēlāk. Vecāki vēlējušies mazuļus nosaukt skanīgos vārdos par Ansīti un Grietiņu, bet pārdomājuši.
Egīlam mazotnē labāk paticis spēlēties ar brāli Viktoru. Reiz viņi abi nolēma izcept pankūkas. Egīla gatavotā mīkla iznākusi ar kunkuļiem, un viņš to ievietojis ledusskapī, lai kunkuļi uzpeld augšā…
Puisis pavārmākslas vietā tagad aizraujas ar tehniku un ūdensmotosportu.
Egīla un Evijas attiecības uzlabojās tikai tad, kad bērni mācījās 9. klasē. Līdz tam Evija centās brālim visādi «iekaitēt». Piemēram, ja Egīls bija nopelnījis sliktu atzīmi, māsa paguva ātrāk nokļūt mājās un to pavēstīt mammai. Evijas centība, kļūstot pieaugušai, nav gājusi mazumā, bet tieši otrādi. Viņa studē Rīgas Banku koledžā un strādā Latvijas Unibankas Bauskas filiālē.
Kad Egīlam pienāca laiks doties armijā, viņi ar Ingūnu izlēma, ka Ingūna šo laiku varētu pavadīt Vācijā, strādājot ģimenē par auklīti. Egīls izrādījās armijai nederīgs, bet Ingūna jau bija nokārtojusi visus nepieciešamos dokumentus, lai dotos prom. Puisim nācās «baudīt» deviņus mēnešus ilgo draudze- nes prombūtni. Tagad Egīls un Ingūna strādā tēva zemnieku saimniecībā «Mežrozītes». Viņi laulību gatavojas slēgt ne ātrāk kā 2000. gadā.
Apsveica viena un otra Ingūna
Anitas un Borisa Billeru ģimenē 1978. gada 3. februārī, viņiem par lielu pārsteigumu, piedzima dvīnītes, kaut gaidīta bija viena meitiņa Jolanta. Jolanta nāca pasaulē plkst. 9.30, bet māsiņa divdesmit minūtes vēlāk.
Vārdiņus meitiņām iedevusi slimnīcas dakterīte, jo kādai māmiņai, kura atstāja bērniņus slimnīcā, arī bija piedzimušas dvīņmeitiņas Jolanta un Ingūna. Jolanta kā vecākā māsiņa vienmēr visu darījusi pirmā. Viņa ātrāk sākusi staigāt, patstāvīgi izlēmusi mācīties Saulaines lauksaimniecības tehnikumā par agronomi, aicinot līdzi arī māsu, kā arī pirmā apprecējusies. Ingūna māsas ietekmē nepiepildījusi sapni par režisores profesiju.
Jolantas un Sandra ģimenē aug divus mēnešus veca meitiņa Linda. Ceturtdien, 20. augustā, dvīņmeitiņu vecākiem bija 21. kāzu jubilejas svinības un šodien aprit gads, kopš «laulības ostā iebraukuši» Jolanta un Sandris.
Jolanta ar Ingūnu ir līdzīgas kā divas ūdenspiles. Vecākā māsiņa vienmēr ir bijusi divus centimetrus garāka un divsimt gramu smagāka par māsu. Agrāk Jolantu varēja pazīt pēc garajiem matiem. Kad Jolanta gaidījusi mazo, Ingūnas draugs Egīls sveikts kā topošais tētis. Egīla brāļadēls savai mammai stāstījis, ka Egīlam izlaidumā Saulaines lauksaimniecības tehnikumā ziedus dāvinājusi viena Ingūna un otra Ingūna.
Māsiņām nepatīk, ka uz viņām, ejot pa ielu, atskatās. Mācoties vidusskolā, Ingūna gatavojās neapmeklēt bioloģijas stundas, jo tajās skolotāja dvīņmeitiņas «izmantoja kā uzskates materiālu». Māsiņām ir divus gadus jaunāks brālītis Voldemārs, kuru viņas ļoti mīl. Bērnībā Ingūna un Jolanta mēnesi veco brālīti barojušas ar maizi, lai viņš neraudātu. Mazotnē, saukdamas vecvecmāmiņu par raganu, māsiņas kaitinājušas veco omīti, lai atrastu skapī noslēptās konfektes.
