Autorei nez kāpēc šķiet, ka izdosies saraudināt lasītāju, taču beigās iznāk tikai spēlēšanās ar jūtām.
Autorei nez kāpēc šķiet, ka izdosies saraudināt lasītāju, taču beigās iznāk tikai spēlēšanās ar jūtām. Jau pirmajās lappusēs itin viegli ir nojaušama mākslīgā konstrukcija, kurā amerikāņu autore “iestumj” savus varoņus.
Pēc 15 gadiem satiekas pāris, kurš savulaik bērnu pēc piedzimšanas nodevis adoptētājiem. Argumenti ir biedējoši vienkārši – lai turpinātu studijas un veidotu karjeru. Nu ir pagājis krietns laiks, kad abos it kā mostas vecāku jūtas un viņi sāk meklēt savu atvasi. No iecerētās psiholoģiskās drāmas tāds virspusējs “rakstu darbs” vien ir iznācis.
