Līdz ar narkotiku izplatību Latvijā nemazinās alkohola lietošana skolēnu vidē.
Līdz ar narkotiku izplatību Latvijā nemazinās alkohola lietošana skolēnu vidē.
Šo nepatīkamo atzinumu apliecinājis 1999. gadā Latvijā veiktais starptautiskais pētījums 1983. gadā dzimušo mācību iestāžu audzēkņu vidū «The European School Survey on Alcohol and other Drug – ESPAD ’99».
Tajā tika aptaujāti jaunieši, puiši un meitenes, kuriem ir 16 – 17 gadu. Labklājības ministrijas (LM) Sabiedrisko attiecību daļas presei sniegtie dati nevieš optimismu. Iepriekš līdzīga aptauja skolās veikta 1995. gadā, kad 43 procenti iztaujāto skolēnu atzinuši – pēdējo 12 mēnešu laikā viņi bijuši piedzērušies. 1999. gadā šādu atzīšanos pauduši jau 54 procenti skolēnu. Īpaši satraucoši, ka septiņi procenti lietojuši alkoholu kopā ar tabletēm (1995. gadā – 3%). Marihuānu smēķējuši 17 procentu jauniešu, citas narkotikas lietojuši 11 procentu skolēnu.
Pēc narkoloģiskā dienesta datiem, 2000. gada beigās valstī 15 pusaudžiem bija uzstādīta diagnoze – alkoholisms, 345 skolēniem konstatēta kaitējoša un pārmērīga alkohola ietekme uz organismu. Taču tā ir tikai neliela daļa no visiem – tie, kuri paši, vecāku vai pedagogu spiesti, nokļuvuši ārstniecības iestādēs.
Ko par to saka skolēni?
No vēstulēm LM sarunā internetā, kur var izteikties anonīmi.
«Ar dzeršanu bērni sāk nodarboties no 12, 13 gadu vecuma. Ekskursijās braucot, visi gaida vakaru, lai iedzertu un ne jau pudeli alus…»
«Kādēļ mēs lietojam alkoholu? Nu, ja tu nelieto narkotikas, tad vismaz jāiedzer. Visa dzīve ir tik slikta… Kaut kas jāmaina izglītības sistēmā. Par dzeršanu un narkotiku lietošanu skolā sāk runāt tikai tad, kad noticis kas drausmīgs. Skolotāji šausmīgi baidās, ka tik skolas godu neapkauno! Tāpēc viņi slēpj, ka bērni dzer un smēķē arī skolā.»
«Vainīga arī reklāma. Piemēram, pīpēt daudzi sāk tāpēc, ka cigaretes skaisti prot reklamēt. Ar alkoholu ir tāpat. Manuprāt, reklāmu nevajag pavisam aizliegt, bet nedrīkstētu izmantot cigarešu un alkohola reklāmā laimīga, bagāta cilvēka tēlu. It kā tieši tas būtu veiksmes pamatā.
Piemēram, reklāmā pāris laimīgu cilvēku dzer šampanieti, apkārt salūts, visi priecīgi. Tātad – iedzer un būsi laimīgs! Netiek atgādināts, ka alkohols ir inde. Uzskatu, ka zem šādas reklāmas ir jābūt labi saredzamam tekstam: «Alkohols, tāpat kā narkotikas, nogalina!»»
«Man šķiet, ka valsts neko nedara, lai cīnītos pret alkoholismu. Bērniem taču alkoholu pārdod gandrīz jebkurā veikalā, ja tik var maksāt! Tas ir šausmīgi, ticiet man, es pats vēl mācos skolā.»
«Galvenā mūsdienu jauniešu problēma – trūkst mērķu un godkāres. Līdz ar to draugu spiediens kļūst par noteicošo! Tie, kuriem ir karjeras un izglītības plāni, parasti nenodzeras un nesāk niekoties ar narkotikām. Bet tādu jauniešu nav daudz. Skolā tie, kuri nepakļaujas citu spiedienam lietot alkoholu, tiek izstumti no skolēnu sabiedrības. Tāpēc arī «labie» audzēkņi nereti pievēršas apreibinošām vielām…»
«Alkohola un cigarešu reklāmas aizliegšana neko nemainīs. Vai tad, neredzot reklāmu, jaunieši nezinās, kas ir alkohols un nelietos to? Galvenais ir «bara» likums – jaunieši pavada laiku bariņos, kopā, un tad gluži vienkārši VAJAG iedzert… Domāju, ka to tik drīz neizdosies apkarot. Jo vairāk skola un vecāki mēģinās ar skolēniem cīnīties, jo vairāk viņi pretosies!»
Pieaugušo padomi
Aija Pelne, Narkoloģijas centra direktora vietniece:
«Jūs arī paši varat ko darīt, lai mazinātu alkohola lietošanu savā vidē.
Audziniet sevī pašdisciplīnu. Pusaudži, kuri izvēlējušies mērķus un pūlas tos sasniegt, gūst lielāku gandarījumu, nekā tas iespējams ar dzeršanu.
Esiet optimisti! Cilvēks, kurš parasti ir jautrs un pamana labo dzīvē, mazāk paļaujas uz alkoholu, lai relaksētos.
Celiet savu pašapziņu! Pusaudžiem, kuri ir pārliecināti par savām spējām, nav vajadzības lietot alkoholu.
Esiet atbildīgi! Pieņemiet pareizos lēmumus par alkohola lietošanu. Esiet arī godkārīgi! Alkohols var iespaidot jūsu sekmes un karjeras plānus. Svarīga ir arī pašcieņa! Tie, kuri sevi augstu vērtē, mazāk pakļaujas grupas spiedienam lietot alkoholu.»
Inga Landsmane, pusaudžu narkoloģe:
«Pastāv uzskats, ka brīvajā laikā nav, ko darīt, tāpēc nolemj lietot alkoholu (piemēram, dzert alu). Jāatceras, ka alkohols patiesībā ir atkarības viela ar nomācošu iedarbību. Tikai sākotnēji, iedzerot alkoholu, rodas eiforija, kas izraisa labsajūtu. Ir daudz alternatīvu nodarbību, kas rada labsajūtu – sportošana, dejošana, dziedāšana, mūzikas klausīšanās, sērfošana internetā, veselīgs sekss utt. Izvēles iespējas pastāv, atliek tikai izvēlēties sev piemēroto un dzīvot veselīgi!»
Internetsarunas
publicēšanai sagatavojusi INGA MUIŽNIECE
