No pirmā ceļojuma uz Dienvidāfriku nesen atgriezās jumiķa amata meistars, rīdzinieks Ilmārs Jurjāns.
No pirmā ceļojuma uz Dienvidāfriku nesen atgriezās jumiķa amata meistars, rīdzinieks Ilmārs Jurjāns. Objekts, kurā Ilmārs un viņa kolēģi strādāja, atrodas mūsu pilsētā, tādēļ “Bauskas Dzīvei” radās iespēja iztaujāt ceļotāju par eksotisko valsti.
Jāpaļaujas tikai uz sevi
Uz Dienvidāfrikas pilsētu Keiptaunu Ilmārs Jurjāns un trīs viņa kolēģi devās komandējumā. Ilmārs izmantoja piedāvājumu uzkavēties valstī vēl nedēļu, lai iepazītu dabas daudzveidību un āfrikāņu sadzīvi.
Ceļojumā uz Dienvidāfriku latviešiem gadījās piedzīvot nepatīkamus starpgadījumus, tādēļ Ilmārs brīdina: “Ja kāds apgalvo, ka Latvijas pilsoņiem nav vajadzīga Dienvidāfrikas vīza, tā ir dezinformācija. Mēs gan esam Eiropas Savienības dalībvalsts, taču Latvija nav pievienojusies Šengenas līgumam, un tas pilnīgi maina situāciju. Mūsu komandējuma lietas kārtoja Starptautiskā jumiķu asociācija, kuras birojs atrodas Vācijā.
Stress bija pamatīgs, jo Frankfurtē un Berlīnē nācās izbaudīt Eiropas jaunās birokrātijas pilnu “servisu”, turklāt par vīzām un citiem pakalpojumiem iztērējām krietnas naudas summas. Ierašanās galapunktā aizkavējās par vienu diennakti, toties bijām guvuši vērtīgu pieredzi un svarīgas atziņas, ko gribu minēt. Ierēdņi gan izskatījās laipni un draudzīgi, taču mūsu problēma viņus nemaz neinteresēja.”
Robots uz katra stūra
Ceļojums pa Dienvidāfriku Ilmāram atstājis neaizmirstamus iespaidus. “Princips ir vienkāršs – ja gribi vairāk redzēt, maksā, un tevi aizvedīs, kur vēlies. Es ne mirkli nenožēloju tēriņus, jo izdevība apmeklēt Āfriku negadās bieži,” atzīst ceļotājs.
Pirmo reizi latvietis pārliecinājies, ka dzeramā ūdens trūkums daudzviet pasaulē ir skaudra realitāte, nevis ekologu pārspīlējums. Keiptaunā viņu samulsinājis pikets, kurā dalībnieki turējuši plakātus ar uzrakstiem “Vairāk ūdens!”. Protesta jēgu Ilmārs sapratis, apmeklējot āfrikāņu ciemus, kur iedzīvotājiem ir noteikts stingrs ūdens patēriņa limits. Vienīgais sūknis darbojas noteiktās stundās. Dienvidāfrikā ūdens ir dārgāks par kokakolu.
Interesanti, ka Latvija un tālā Āfrikas valsts atrodas vienā laika joslā, tādēļ nav nekādu aklimatizēšanās grūtību. Klimats ir mērens un ļoti maigs. Novembris Dienvidāfrikā ir pavasara mēnesis. Sākumā latvietis nav varējis pierast pie īpatnējās angļu valodas un nepazīstamiem apzīmējumiem. “Uz ielas prasīju kādai sievietei ceļu. Viņa sacīja, lai eju līdz pirmajam robotam un tad nogriežos pie nākamā. Ilgi lauzīju galvu, nesaprazdams, kas ir robots. Izrādījās, ka dienvidāfrikāņi tā sauc luksoforu,” brīnās jumiķis.
Kuģošana okeānā
Labās cerības ragu, kur satiekas Indijas un Atlantijas okeāns, Ilmārs iesaka apmeklēt visiem ceļotājiem un piemetina, ka divu varenu stihiju saplūšana izraisa vārdos neizsakāmas emocijas. Arī kuģošana pa okeānu atšķiras no jūras braucieniem viļņu savdabīgās konfigurācijas un straumju spēka dēļ. Ar apvidus mašīnām Ilmārs un viņa ceļabiedri devās safari aplūkot tuvumā plēsīgus zvērus. Šādi maršruti ir ierīkoti nacionālajos parkos, kuru Dienvidāfrikā ir daudz.
Ziloņi ēd no rokas
Interesantu dienu latvietim izdevies pavadīt ziloņu rezervātā. Tur katrs tūrists var nopirkt spainīti ar augļiem un milzeņus barot no rokas. Ilmārs spriež: “Tie ziloņi bija pieradināti un acīmredzot īpaši dresēti. Es, tāpat kā pārējie kolēģi, ļoti aizrāvos ar ziloņu fotografēšanu. Taču nākamajās dienās līdzīgas izdevības radās arī pērtiķu un strausu rezervātos. Tematiskajām ekskursijām allaž tika pieskaņota ēdienkarte. Braucienos pa okeānu pusdienās baudījām austeres, bet putnu fermās mūs cienāja ar strausa gaļu. Pirmoreiz nogaršoju arī bifeļa steiku.”
Dienvidāfrikā Ilmārs kļuva 40 gadu vecs. Dzimšanas dienā – 22. novembrī – ceļabiedri no Polijas un Slovēnijas viņam sagādāja jauku pārsteigumu, nodziedot melodiju, kas līdzīga latviešu suminājumam “Daudz baltu dieniņu…”. Simpātiskie kolēģi atteikušies sarunāties krieviski, lai gan valodu pratuši. “Tad es atcerējos, ka varu runāt ukraiņu valodā. Nu mēs spējām lieliski sazināties un pavadīt vakaru omulīgā noskaņā,” teic ceļotājs.
