Lieldienas 1. aprīlī – kur vēl piemērotāku datumu šo svētku svinēšanai varētu vēlēties jaunsauliešu Mustermaņu ģimene! Kuplās saimes tikšanās reizēs sprēgā joki, labvēlīgs humors. Gadiem ilgi ierasts, ka pavasara atmodas svinēšana ir pie senioriem Dainas un Aļģa Mustermaņiem. Satiekas viņu trīs bērnu ģimenes, un Sarmiņu mājas ir piepildītas ar bērnu čalām, ar olu krāsošanu, ar pīrāgu smaržu un izkustēšanos sētā. Pati jaunākā paaudze, piepalīdzot mammām, aizņemta ar krāsošanu. Darba ir daudz, jo koši jāizrotā astoņi desmiti olu, lai pietiktu visiem.
«Bauskas Dzīve», ciemojoties šeit Lieldienu sestdienā, juta īpašo gaisotni un aicināja to papildināt ar apcerīgumu par dzimtas saknēm un būtību.
«Sarmiņas» saved visus kopā
Daina sacīja, ka tētis Arnolds, būvēdams māju divos stāvos, savulaik domājis, lai viņa trīs atvasēm – meitai un diviem dēliem – katram būtu sava telpa. Tagad otrajā stāvā Dainas meitai Ievai Bračkai, dēliem Guntim un Andrim ar ģimenēm ir vietiņa, kur viņi gaidīti allaž un var ierasties jebkurā laikā. Ieva nosmej, ka istabās prāvāko vietu aizņem gultas. Viņas vecākais brālis Andris piemetina, ka sieviņa Jolanta zina – ceturtdienās jābūt somai sakārtotai, lai brīvdienās dotos uz Jaunsaules «Sarmiņām», īpaši vasaras mēnešos. Viņu dzīvesvieta ir Rīgā, Ķengaraga teritorijā, kur Andrim pietrūkst spirgtā lauku gaisa un tik ierastās ainavas ar Mēmeles krastu un ūdeņu plūdumu. Viņš vēlas atspringt no ikdienas ritma, kas jau ilgāku laiku saistīts ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu ierīkošanu. Pašlaik, piemēram, darbs ir topošajā tirdzniecības centrā «Akropole», kas slejas netālu no Dienvidu tilta.
Andris ir varen mutīgs un teic, ka tagad varēs līdzināties ar brālēniem Agri un Oskaru Mustermaņiem, par kuriem reģionālajā avīzē «Bauskas Dzīve» šad tad kaut kas lasāms. Beidzot būs arī par viņu!
Kopā ar vecākiem laukos ierodas pilsētnieki Mārcis un Emīls. Te puikas var rosīties un īstenot savas fantāzijas. Piektklasniekam Mārcim «Sarmiņu» dārzā ierīkoti vairāki «štābiņi» un pat izrakta tranšeja. Viņu saista militārā tematika, sagādāts pat atbilstīgs ietērps, kura piedurkni rotā Latvijas karoga krāsu simbolika. Zēns izzinājis daudz informācijas par Otro pasaules karu, kopā ar ģimeni apmeklējis populāro Hitlera Vilku midzeni, kas atrodas Polijā.
Andra sieva Jolanta strādā Valsts reģionālās attīstības aģentūrā. Viņas pienākums ir Eiropas Savienības projektu uzraudzība. Jolanta seko, kā veikta būvniecība, piemēram, Latvijas reģionu lielākajās koncertzālēs: Latgales «Gorā», Liepājas «Lielajā dzintarā», Cēsu skanīgajā namā Vidzemē. Savulaik lūkots, kā ritējusi Rīgas ielas sakārtošana Bauskā.
Neredzamās saites veido saskaņu
Jaunākā brāļa Gunta ģimene dzīvo Mārupē. Viņš un sieva Zita audzina divas meitas. Sabīne mācās ceturtajā klasē un ir pievērsusies mūzikai, ar panākumiem mācās klavierspēli. Meitene pērn piedalījusies starptautiskā konkursā Romā, šogad brauks uz Milānu. Tētis labprāt stāsta par Sabīnes panākumiem un neslēpj, ka censonei iegādātas digitālās klavieres, lai viņai būtu labas treniņiespējas mājās. Karlīnei vēl tikai četri gadiņi, un viņas ikdienas solis ir uz bērnudārzu. Guntis strādā starptautiskā firmā «Ramirent» jau 14 gadu un teicami orientējas būvtehnikas nomas sistēmā.
Guntis sievu noskatījis Jaunsaulē, un Zitai biežāk nākas ciemoties pie mammas Sarmītes Veldzes, ģimenes ārstes palīdzes. Droši vien abām ir, ko pārrunāt par Zitas darba gaitām, jo viņa ir Rīgas bāriņtiesas locekle Latgales priekšpilsētā. Šajos pienākumos gana raižu un psiholoģiska smaguma.
Vīramāte Daina savukārt priecīga, ka dēli strādā tepat Latvijā, ka viņai ir lieliskas vedeklas: «Man ļoti veicies, smukas, gudras, labas sievas dēliem, prot turēt vīrus «kulakā».» Vēl viņa piemetina kādreiz vecmāmiņas sacīto, ka ar ļaunu neko nevarot panākt, labāk izdosies, trīs reizes ar labu mēģinot.
Kā pie Mustermaņiem pieņemts, kāds joks vai interesants atgadījums sarunās jāievij, un Aļģis bilst, ka mājas sargs Dingo nav vis kāds sētas krancis. Guntis to atvedis no darba- vietas, kur tehnikas laukuma sargsunītei radušies kucēni. Tā «Sarmiņās» nokļuvis mazs šķirnes radījums, kas izaudzis par modru uzraugu.
Pārlūkojot Dainas krāto ģimenes fotohroniku, skatāmi Gunta un Zitas kāzu mirkļi, abi devuši solījumu Visaugstākā priekšā pirms pāris gadiem, nostiprinot kopējās dzīves gaitas laulībā. Garīguma motīvs Mustermaņu saimei ir svarīgs paaudzēs. Pārmantots no Dainas senčiem, un jaunākā paaudze ir kristīta, iemantojot stiprus sargātājus, meitenēm ir divi krusttēvi.
Vērtīgās īpašības stiprinās paaudzēs
Vistuvāk māmuļai dzīvo meitas Ievas ģimene, kura pārņem vecāku tradīcijas. Ja «Sarmiņās» tiekas Lieldienās, tad pie Bračkiem Gailīšu pagasta Uzvaras ciematā notiek Ziemsvētku svinības. Ievas vecākā meita Lāsma dzimusi zīmīgā datumā – 25. decembrī. Dienu iepriekš ir Ievas vārdadiena, un tā trejādi svētki vienā reizē.
Ieva Uzvaras vidusskolā un tuvējā Pamūšas skoliņā māca angļu valodu. Pēc Skaistkalnes vidusskolas beigšanas izglītošanās ceļš viņu aizvedis uz Daugavpili, kur savulaik augstskolas neklātienē studējis vectēvs. Pedagoģe šo tolaik it kā nejaušo izvēli nav nožēlojusi, jo apgūta vērtīga programma. Latviešu valodas un literatūras specialitātei papildus bijusi jāmācās angļu valoda, kas tagad ir galvenā, mācot to skolasbērniem. Ieva turpina vecvecāku Laimdotas un Arnolda mūža profesijas. Spriežot par šodienas sarežģīto situāciju skolās, viņa apstiprina, ka pedagoģes darbs par spīti problēmām patīk. Ģimenes rocībai tas nav prāvākais ienesums, tādēļ vīrs Guntars brauc uz darbu Zviedrijā un gādā par lielāku budžetu. Ievas mamma iestarpina, ka znots ir «ar zelta rokām». Par viņu varot sacīt: «Vai ir kaut kas, ko viņš neprot?» Meitu un radu bērnu rotaļlietas salabos, tā sākot ar sīkumiem un beidzot ar lieliem saimnieciskiem darbiem.
Pagājusī nedēļa īpaša bijusi Lāsmai. Viņa ieguvusi atzinību Latvijas Okupācijas muzeja valsts simtgadei veltītā konkursa «Cilvēki – Latvijas novadu dārgumi» otrajā kārtā. Zaļajā ceturtdienā Iecavā notikusi Zemgales reģiona autoru darbu prezentācija. Lāsmai bijusi spēcīga konkurence, viņai, 9. klases audzēknei, nācies piedalīties 7. – 12. klašu grupā. Nozīmīgākais šoreiz gan nav rezultāts, bet vecvecmāmiņas Laimdotas Mustermanes mūža atklāsme. Uzrunājot ilggadējās skolotājas radus un bijušos audzēkņus, apkopojot materiālus no dažādiem avotiem, izveidots dziļš un aizkustinošs apcerējums par personību, kuras starojums stīdz cauri laikam, kaut arī cilvēka vairs nav šajā saulē. Laimdotas mīļākajā, ceriņziedu laikā šogad viņai apritētu 90 gadu. Tuviniekiem tas būs īpašs atceres un piemiņas brīdis, jo vecmāmiņas un vecvecmāmiņas gaišums nezūd, tas izgulsnējas, mudinot stiprināt viņas vērtīgās īpašības nākamajās paaudzēs. Kas zina, varbūt Ievas meitas Lāsma vai Linda izvēlēsies ģimenē zināmo skolotājas darbu…
Būt labiem un saņemt to pretī
Katrai saimei ir savas spēka saknes, un tās atklāj Daina: «Mana bagātība ir ģimene. Nav svarīgi, kādus amatus bērni ieņem, galvenais, ka mēs viņiem un viņi mums ir tuvi un mīļi. Mūsmājās vienmēr ir nākuši arī bērnu draugi, durvis visiem atvērtas, un man mierīgs prāts par savējiem.» Kā apliecinājums tam ir dēlu drauga Ata ierašanās.
Aļģis, raksturodams mājas kārtību, atklāj, ka «ar Dainu viens otram pa kājām nemaisāmies, viņa rosās virtuvē, man ir savs darāmais». Kāda puķu dobe sētā var būt neizravēta, bet galdā būs vienmēr, ko likt. Arī pagrabs tiek piepildīts ar pašu dārzā izaudzēto. Daina atzīst, ka viņai patīk saimnieces pienākumi, un savulaik ir klāti lieli godu galdi. Mazbērnu dzimšanas dienās vienmēr ir viņas sarūpēta torte, divu vienādu neesot, katram top citādāka. Saviem pieaugušajiem bērniem saldo gardumu viņa cep apaļajās jubilejās.
Cilvēciskās saskarsmes siltums apņēmis Dainas un Aļģa gaitas jau no skolas laika. Viņi mācījušies Jaunsaules pamatskolā, un kopš tiem gadiem zina viens otru. Kopējās dzīves gaitas sākušās Skaistkalnes pagasta Mēmelē, par tur vadīto laiku Aļģis saka: «Tik labi kaimiņi vairs nebūs nekad. Cits citam palīdzējām, nevajadzēja nevienu īpaši lūgt, kopā daudz ko darījām kā viena liela ģimene.» Daina papildina, ka pārcelšanās uz tēva mājām bijusi grūta izšķiršanās, jo mēmeliešu draudzība un labvēlība piešķīrusi saulainumu arī ikdienas smagumā.
Kopš 2000. gada ģimene dzīvo Vecsaules pagasta «Sarmiņās», un tas ir cits posms ar citādām noskaņām. Daina skaidro, ka sapratusi tēva vēlēšanos būvēt savu māju, jo tolaik jauno skolotāju Mustermaņu ģimenei mainījušās darba un dzīves vietas. Jaunsaulē gaitas nostabilizējušās. Ēkai drīz jau būs 50 gadu, un tai nepieciešama atsvaidzināšana. Pērn uzlikts jauns jumts, nomainīta daļa logu, uzlabojumi vēl turpināsies. Tā ģimenei ir droša vieta, kur pulcēties un justies sargātai no pasaules skarbās elpas.
