Pēc daudziem aizlieguma gadiem klaida latvieši nu var brīvi ciemoties savā tēvzemē, satikties ar radiem, draugiem, pakavēties dzimtu kapsētās.
Pēc daudziem aizlieguma gadiem klaida latvieši nu var brīvi ciemoties savā tēvzemē, satikties ar radiem, draugiem, pakavēties dzimtu kapsētās.
Nav pilnīgas informācijas par to, cik novadnieku ik vasaru viesojas Bauskā un rajonā. Tuvāk iepazīstam tos, kuri ciemu reizēs apmeklē ne tikai tuviniekus, bet iekļaujas arī sabiedriskās dzīves norisēs. Politiski represēto klubā «Rēta» regulāri ciemojušies Dzidra Ansklāviņa un Edmunds Ozols. Šovasar jūlijā klātienē pirmoreiz tikāmies ar bijušo codieti no Tiltu mājām – JĀNI FRIŠVALDU. Pēc pirmā dzimtenes apmeklējuma 1991. gadā viņš «Bauskas Dzīves» redakcijai bija atsūtījis plašu apcerējumu par redzēto un izjusto.
Leģionārs Jānis Frišvalds karojis 15. divīzijas 32. pulkā, līdz nonācis bēgļu nometnē pie Dānijas robežas. Tur kļuvis par privātpersonu ar uzturnaudu un attiecīgiem dokumentiem. Reinzemē sastapis māti un brāli… Sācies jauns posms viņa mūžā, kas veltīts latviskā gara uzturēšanai mītnes zemēs un cīņai par Latvijas neatkarības atjaunošanu, ilgus gadus vadot Daugavas Vanagu fondu. No šīsvasaras apciemojuma uz Angliju Jānis Frišvalds aizvedis Dziesmu svētku iespaidus, izjusto, tiekoties ar novadniekiem Bauskā. Par to viņš plaši raksta vēstulēs, kas redakcijā saņemtas augusta pirmajās dienās.
