Ceraukstietei ZENTAI GRIKOVSKAI 1. februārī paliks 65 gadi. Zenta ir optimiste, kaut arī jau 17 gadu viņai jāsadzīvo ar reimatisma kaiti.
Ceraukstietei ZENTAI GRIKOVSKAI 1. februārī paliks 65 gadi. Zenta ir optimiste, kaut arī jau 17 gadu viņai jāsadzīvo ar reimatisma kaiti.
Grūti pieņemt, ka tieši mani piemeklējusi šī slimība, saka Zenta. Jaunībā viņa bijusi sporta vingrotāja, vairākkārt saņēmusi medaļas. Pēc Rīgas pedagoģiskās skolas absolvēšanas strādājusi par fizkultūras skolotāju vairākās mūsu rajona skolās. Jaunā speciāliste vienā no prakses vietām – Bauskas 2. vidusskolā – sastapusies ar kolēģi Monvīdu. Pagājušajā rudenī nosvinēta kāzu 45. gadskārta.
Agrāk abus vienojusi sportošana, tagad Zenta un Monvīds kopā dodas uz saviesīgiem pasākumiem. Uz Daugavas Vanagu rīkotiem vakariem Ceraukstē viņus agrāk no Janeikām aizvedis kaimiņš. Nu viņš jau aizsaulē.
Zentai jālieto stipras zāles, bieži jāārstējas slimnīcā, tomēr katru rītu viņa sāk ar vingrošanu. Vispirms viņa to dara guļus, turpinot vingrinājumus ar riņķi un citām palīgierīcēm.
Bijušie audzēkņi vērtē, ka skolotāja Grikovska bijusi stingra. Viņa tam piekrīt.
Zenta skumst, ka cilvēkiem netīk rakstīt vēstules. Iekrājušās kādreizējo palātas biedreņu adreses, taču uz savām vēstulēm Zenta reti saņēmusi atbildes.
Skatoties kalendārā, jubilāre spriež, ka vairs nav ilgi jāgaida līdz brīdim, kad varēs sākt strādāt dārzā. “Savulaik iestādījām ap 200 upeņu krūmu. Meitas un mazbērni palīdz ogas nolasīt. Vedu pārdot. Daļu savāru ziemai, bet vīrs neļauj ar saldumiem daudz našķēties,” stāsta Zenta. Nesen viņa jautājusi dakterim, vai ir kaitīgi dzert kafiju. Ja nepārspīlējot, viss esot labs, viņš teicis.
