Pievienojies digitālajam vairākumam! – šāds aicinājums lieliem burtiem lasāms uz žurnāla «E-pasaule» janvāra numura vāka. Patiesībā, ko gan tur pievienoties – elektroniskās ierīces un tehnoloģijas strauji un nenovēršami ienāk mūsu ikdienā.
Pievienojies digitālajam vairākumam! – šāds aicinājums lieliem burtiem lasāms uz žurnāla «E-pasaule» janvāra numura vāka. Patiesībā, ko gan tur pievienoties – elektroniskās ierīces un tehnoloģijas strauji un nenovēršami ienāk mūsu ikdienā. Burtiņš «e», kas apzīmē lietu elektronisko jeb digitālo raksturu, ieguvis īpašu simbolisku nozīmi. «E-komercija», «epasts», «internets», «informāciju tehnoloģijas» – tie un vēl daudzi citi līdzīgi jēdzieni skan vai ik dienu. Šos vārdus lasot vai dzirdot, kāds gan noteikti sacīs: «Man par to nav nekādas daļas, es tur tāpat neko nesaprotu.» Taču, gribam to vai ne, – mēs visi, jauns vai vecs, jau esam ierauti pasaules informatizācijas straumē. No tā, cik ieinteresēti būsim izzināt šīs straumes spēku un virzienu, būs atkarīga ne tikai atsevišķu indivīdu, bet arī valsts labklājība.
Iespējams, ka cilvēkam, kurš jau tagad par darba instrumentu izmanto datoru un interneta sniegtās priekšrocības, ir vieglāk izdarīt secinājumus par informatizācijas nozīmi nākotnē. Ielūkojoties šodienas attīstības virzienos, jādomā, ka mūsu valstij nav izredžu iekarot Rietumu tirgu ar sviestu, bekonu vai liniem, kā tas bija pagājušajā gadsimtā. Varbūt taisnība «digitālajam vairākumam», kas apgalvo, ka mūsu valsts un tātad arī ikviena iedzīvotāja labklājības atslēga, visticamāk, slēpjas gudru un zinošu cilvēku «pelēkajā vielā» – smadzenēs.
Akciju sabiedrības «Dati» aprēķini liecina, ka gadījumā, ja Latvija jau tuvākajā laikā novirzīs līdzekļus augsti kvalificētu datorspeciālistu izglītošanai, pēc 20 gadiem informāciju tehnoloģiju nozare vien Latvijai atnesīs četrus miljardus (!) lielu ienākumu gadā (ja nozari neattīstīs, ienākums būs 167 miljoni). Programmētāji, datorsistēmu administratori… Tie ir labi atalgoti datorspeciālisti, pēc kuriem ir un būs pieprasījums ne vien Latvijā, bet visā pasaulē, turklāt nekavējoties. Neaizmirsīsim, ka daudzi no šiem speciālistiem, izmantojot internetu, var izpildīt pasūtījumus, strādājot intelektuālo darbu jebkurā zemeslodes vietā. Un kāpēc ne kādā skaistā vietā Rīgā, Bauskā vai kādā pagastā?
Izglītība un informācijas apmaiņa ir paši svarīgākie faktori, kas sekmēs pašvaldību, kā arī valsts attīstību kopumā. Par bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanu informātikā, informātikas skolotāju izglītības atbalstīšanu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanu iespēju robežās būs jāuzņemas gādība arī tām jaunajām pašvaldībām, kas pratīs un vēlēsies būt atvērtas pārmaiņām. Bauskas rajona Padome šogad cer sākt realizēt projektu par vienota informācijas tīkla infrastruktūras izveidi rajonā. Jādomā, ka gan nākamo pašvaldību, gan valdības politika būs sāktajai virzībai pretimnākoša.
1940. gadā Latvija ar tās intelektuālo potenciālu tika brutāli izmesta no ātrumu uzņēmušā nākotnes vilciena. Pašlaik pie mūsu perona piestājis jauns vilciens, kam uz sāniem rakstīts burtiņš «e». Ir pēdējais brīdis ielēkt pirmajos vagonos!
