Pulciņš baušķenieku regulāri cenšas sekot līdzi galvaspilsētas teātru jaunumiem.
Pulciņš baušķenieku regulāri cenšas sekot līdzi galvaspilsētas teātru jaunumiem. Viņu vidū arī IRISA KRŪMIŅA, kura šoreiz dalās iespaidos par Dailes teātra Mazajā zālē Valda Liepiņa iestudēto Kanādas dramaturga Džima Nikola lugu «Akmens eņģelis».
«Pirms izrādēm parasti cenšos noskaidrot, par ko ir luga, kādi aktieri spēlē un kādas tēmas tajā tiek risinātas. Vēlmi redzēt šo izrādi izraisīja lugas pamatdoma: sievietes dvēseles, rakstura izveide no bērnības līdz vecumdienām, kā arī apkārtējo cilvēku un vides ietekme uz savstarpējo attiecību veidošanos.
Apjautājot līdzbraucējus, domas par izrādi dalījās no krasi izteiktas negatīvas attieksmes līdz sajūsmai. Vienaldzīgu šī izrāde nebija atstājusi nevienu.
Valdis Liepiņš, ko labi pazīstam kā talantīgu aktieri, ar režisora pienākumu galā bija ticis labi. Varēja vienīgi vēlēties nedaudz spraigāku ritmu un dažādību, liekot vieniem un tiem pašiem aktieriem spēlēt vairākas lomas. Indra Briķe, Indra Burkovska, kā arī galvenās lomas atveidotāja Marina Janaus spilgti apliecināja savu talantu un aktiermākslas meistarību.
Šī izrāde vairāk, manuprāt, domāta skatītājiem tā ap gadiem četrdesmit. Bērni jau izauguši, vēl ir spēks un enerģija, bet prāts pamazām jau tiecas atskatīties uz paveikto, sākt to izvērtēt un domāt, ko vēl varētu labot. Audzis dvēseliski aukstā ģimenē bez mīlestības un izpratnes, cilvēks pats savu dzīvi veido atkarībā no bērnībā gūtajiem iespaidiem. Tēvs, despots, kurš vēlējies vadīt un organizēt meitas dzīvi, izaudzinājis emocionāli kroplu sievieti, kura nu pati cenšas savu vīru un bērnus audzināt līdzīgi. Bērnībā nesaņēmusi sirds siltumu, viņa to neprot sniegt arī saviem tuviniekiem, aizmirst citiem pateikt vārdiņu: «Piedod!». Cilvēka egoisms rada traģēdiju ģimenē vairākās paaudzēs.
Izrāde nogurdina, bet šis nogurums ir pārdomu un arī savas dzīves izvērtējuma radīts. Atceļā domas mijas ar vēlmi nākamreiz teātra mākslas baudījumā gūt ko gaišāku un nebēdnīgāku.»
