Rajonā vērojama liela rosība Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanā mēslu krātuvju ierīkošanai zemnieku saimniecībās.
Rajonā vērojama liela rosība Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanā mēslu krātuvju ierīkošanai zemnieku saimniecībās.
Noteikts īpašs statuss
Bauskas, Jelgavas un Rīgas rajona lauku saimniekiem ir pavērušās labas iespējas, jo Lielupes baseins atzīts par nitrātu jutīgu zonu, tāpēc šajās teritorijās ir jāievēro daudz stingrākas prasības vides aizsardzībā. Līdz ar to ir radusies izdevība mēslu krātuvju sakārtošanai izmantot ES līdzekļus. Citu rajonu zemnieki šādas priekšrocības nevarēs saņemt.
Lai tiktu pie naudas, mēslu glabātavu projekti ir jāsaska ņo vairākās instancēs, arī Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē (JRVP). Pastāv noteikta secība, kādā iespējams saņemt nepieciešamās atļaujas, norāda vides inspektors Valērijs Gabrāns. “Mēslu krātuvju celtniecība ir Lauku konsultāciju biroja kompetence, bet vides pārvalde ir “obligāts sānsolis”. JRVP izsniedz atzinumus un atļaujas par vides likumdošanas prasību ievērošanu saistībā ar mēslu glabātavām,” teic inspektors.
Virzās soli pa solim
Klients, kurš ieradies pārvaldē, vispirms aizpilda anketu. Pēc tam vides inspektori dodas uz konkrētu saimniecību un novērtē pašreizējo situāciju mēslu krātuvē. Tad īpašniekam tiek izsniegta attiecīga JRVP izziņa. Nākamajā reizē pretendents pārvaldē deklarē situācijas uzlabošanas plānu (projektu). Vides inspektoru uzdevums ir to novērtēt, vadoties pēc Ministru kabineta (MK) noteikumiem “Īpašās vides prasības piesārņojošu darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”. Otrs reglamentējošs dokuments ir MK noteikumi, kuros Lielupes baseins atzīts par nitrātu jutīgu zonu. Kad jaunā mēslu krātuve ir uzcelta saskaņā ar JRVP akceptēto plānu, klients trešo reizi vēršas pārvaldē, lai saņemtu atļauju objekta nodošanai ekspluatācijā.
Tāda ir oficiālā kārtība, kas jāievēro visiem īpašniekiem, ja viņi ir nolēmuši sakārtot mēslu krātuves atbilstoši vides normatīvu un likumu prasībām. Interese par mēslu krātuvju celtniecību ir liela, jo šogad pārvaldē jau vērsušies vairāk nekā trīsdesmit zemnieku.
Palīdz lauku konsultanti
Bauskas lauku konsultāci ju biroja vadītāja Eleonora Maisaka skaidro, ka mēslu glabātavu projektus pretendenti var pasūtīt paši vai arī lūgt palīdzību birojā, kas šo pakalpojumu sniedz. Katru otro trešdienu Bauskā notiek arī informatīvā diena, kad zemniekiem tiek atgādinātas nozares aktualitātes. Biroja speciālisti ir organizējuši tikšanās ar pagastu zemniekiem, lai skaidrotu par iespējām saņemt ES naudu mēslu glabātavu celtniecībai.
Maksimālā summa, kas šim mērķim var tikt piešķirta, ir 75 tūkstoši eiro, realizācijas noteiktais termiņš – trīs gadi. Tās ir saimniecības, kas iekļaujas lopu lielaudzētāju kategorijā. Citiem īpašniekiem pieejamā summa ir mazāka, daudz īsāks ir arī mēslu glabātavu celtniecības laiks.
