Kā liecina mobilo sakaru operatora «Bite» un iniciatīvas «Iekod pirkstā!» ekspertu novērojumi, lai gūtu atzinību sociālajos medijos, cilvēku profilos arvien biežāk parādās saturs, kas veidots dzīvībai un veselībai bīstamās vietās un veidos. Turklāt šāda tendence novērojama gan bērnu un pusaudžu, gan arī pieaugušo lokā. Saskaņā ar «Washington Post» datiem, pēdējo sešu gadu laikā, uzņemot selfijus jeb pašportretus, visā pasaulē bojā gājuši 250 cilvēki. Arī Latviju pāršalcis gadījums, kad, uzņemot sociālo mediju saturu augstsprieguma stacijas teritorijā, bojā gāja zēns. Tādēļ «Bite» aicina ikvienu izvērtēt riskus, uzņemot saturu sociālajiem medijiem, un atrast veidus, kā droši veidot elpu aizraujošas bildes un video.
Pārskatot sociālos medijus, publiski pieejamos cilvēku profilos redzams, ka visbiežāk veselībai un dzīvībai bīstams saturs tiek veidots, staigājot pa ēku jumtiem un tiltu margām, dodoties uz pamestiem celtniecības objektiem, kā arī vietās, kur pēc būtības ir aizliegts atrasties, piemēram, uz vilcienu sliedēm. Tāpat šāda veida saturs tiek veidots, izpildot pārgalvīgus trikus, piemēram, lecot no klints ūdenī u. tml.
Tiecoties pēc «like» vai atzinības pilniem komentāriem, cilvēki aizmirst par drošības aspektiem satura veidošanā. Taču būtiski uzsvērt, ka saturs, kas veidots, balansējot starp veselību un potenciālu invaliditāti vai pat starp dzīvību un nāvi, nav šo risku vērts. Viena no mūsu vērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tādēļ iniciatīvas «Iekod pirkstā!» laikā vēlamies cilvēkus aicināt radīt sociālo mediju saturu drošos veidos un nopietni pārdomāt, kādus riskus var radīt bildes, video uzņemšana uz jumta vai gaidot vilcienu uz sliedēm. Tāpat mudinām vecākus pārrunāt ar savām atvasēm arī pamata drošības jautājumus – par elektrodrošību, satiksmes drošību u. tml., lai atgādinātu par potenciālajiem riskiem.
Savukārt, kā stāsta bērnu un pusaudžu psihoterapeite, «Bites» iniciatīvas «Iekod pirkstā!» eksperte Gunita Kleinberga, tiekšanās pēc uzmanības un atzinības ir saprotama visos vecumos, bet īpaši izplatīti un nozīmīgi tas ir tieši pusaudžu vecumā. Visbiežāk pusaudžiem liek riskēt grupas spiediens un vēlme iekļauties.
«Nereti bērni un pusaudži vienatnē paiet garām, piemēram, pamestai ēkai, pat nedomājot par iekļūšanu tajā, bet, esot kompānijā, vēlme riskēt strauji pieaug – īpaši izteikti tas ir 12 līdz 16 gadu vecumā. Šajā vecumā uz riskantām darbībām var mudināt gan draugu, gan arī citu sociālo mediju lietotāju negatīvais paraugs. Piemēram, ja bērns vai pusaudzis redz, ka kāds viedokļu līderis vai viņu elks sociālajos medijos publicē foto vai video, kas tapis augsta riska situācijā, bet ieguvis lielu atzinību starp sekotājiem, viņam rodas vēlme šo darbību atdarināt, lai saņemtu līdzvērtīgu apkārtējo atzinību,» skaidro G. Kleinberga.
Viņa turpina, ka arī, vēloties iekļauties kādā konkrētā grupā, pusaudži bieži vien neapdomā sekas un ir gatavi riskēt ar savu veselību un dzīvību, lai vienaudžiem pierādītu savu statusu. Šajā vecumā nav nekas grūtāks kā būt atstumtam, nepiederīgam.
G. Kleinberga uzsver, ka šāda tendence nav novērojama visiem pusaudžiem: «Īpašs risks ir aktīvākiem bērniem. Lai arī spēja izvērtēt riskus un potenciālās sekas bērnam attīstās jau 4 – 5 gadu vecumā, tiem, kas augšanas procesā nav piedzīvojuši cēloņu un seku sakarības, šī spēja attīstās vēlāk. Piemēram, ja skolēns ir aizmirsis mājas atslēgas, bet nepiedzīvo gaidīšanas laiku aiz mājokļa durvīm – cēloņu un seku sakarības netiek pieredzētas.»
Attīstot iniciatīvu «Iekod pirkstā!», operators kopā ar ekspertiem turpinās izglītot iedzīvotājus par atbildīgu interneta un mobilo ierīču lietošanu.
