Portugāle 1. jūlijā no Vācijas uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā pārņēmusi prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Portugāle 1. jūlijā no Vācijas uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā pārņēmusi prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.
Jaunais reformu līgums
Viens no Berlīnes galvenajiem uzdevumiem bija “atdzīvināt” ES konstitūcijas projektu. Vācijas prezidentūras noslēgumā dalībvalstu līderi vienojās par jauno ES reformu līgumu, ziņo aģentūra LETA.
Portugāles prezidentūra ilgs līdz šī gada beigām. 2008. gadā prezidējošās valstis ES Padomē būs Slovēnija un Francija. Savukārt Latvija par ES Padomes prezidējošo valsti kļūs 2015. gada 1. janvārī. Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs piektdien paziņoja, ka Lisabona centīsies palielināt Eiropas Parlamenta (EP) lomu tā sauktā reformu līguma izstrādē.
Portugāles prezidentūras laikā tiks sasaukta starpvaldību konference, kas jauno reformu līgumu iestrādās līdzšinējos divos ES dibināšanas pamatlīgumos. Starpvaldību konferencei darbs ir jāpabeidz līdz 2007. gada beigām, lai būtu pietiekami daudz laika ratificēt jauno līgumu līdz EP vēlēšanām 2009. gada jūnijā.
Arī Rīgā un Bauskā
Rīgā šodien, 2. jūlijā, ES mājā par Portugāles prioritātēm prezidentūras laikā stāstīja Portugāles vēstnieks Latvijā Žoa Luiss Niza Pineiru. Atklāta īpaši šim notikumam izveidota izstāde “Portugāles prezidentūra ES”. Tajā sniegta informācija par prezidentūras prioritātēm, šīs valsts ģeogrāfiju, vēsturi un iedzīvotājiem.
Izstāde skatāma ES mājā. Plakātu veidā to nosūtīs izvietošanai arī uz ES informācijas punktiem Latvijas rajonu bibliotēkās, arī Bauskas Centrālajā bibliotēkā, “Bauskas Dzīve” uzzināja Eiropas Savienības informācijas aģentūrā.
Dienvidzemes iespaidi
Portugāle jau kopš 1986. gada ir Eiropas Savienībā. Tā latvietim var būt par piemēru, ka pat 20 gadu dzīve “kopīgā katlā” vienai mazai, bet stiprai tautai nevar atņemt ne kultūru, ne tradīcijas (atcerieties, kā pirms stāšanās ES daudzi par to bažījās?). Pati par tradīciju noturīgumu esmu pārliecinājusies, gan būdama Portugāles kontinentālajā daļā, gan tās salā Madeirā.
Ceļi gan kalnos, gan pilsētās, arī nomalēs un laukos Portugālē ir ļoti labi, tajos veiksmīgi ieguldīta Eiropas Savienības nauda.
Portugāļiem patīk dzīvot ar vērienu. Kad saņemta alga – restorāni, taksometri, iepirkšanās. Mēneša otrajā pusē – pieticība. Kad nesen biju Portugālē, novēroju, ka maija pēdējās trijās dienās vietējos krodziņos “iezemiešu” nebija, toties 2., 3. un 4. jūnijā – pilni restorāni, veikali un pludmales.
Portugāļi esot īsti meistari dzīvošanai uz kredīta. Apmēram četrus gadus veci oficiāli dati liecina, ka 80% ienākumu tiek samaksāti kredītu segšanai. Kreditēšana ir viens no veidiem, kā portugāļu tauta personificē ES. Bet par ES viņi runā tikai labu. Patiesībā šī aprakstītā situācija ir ļoti līdzīga arī Latvijā vērotajām, izņemot labos vārdus par ES, jo… mēs taču esam kritizētāju tauta.
***
Fakti
– Gada inflācija
Latvijā 2007. gada maijā – 7,8%, 2006. gada maijā – 7,1%;
Portugālē 2007. gada maijā – 2,8%, 2006. gada maijā – 3,7%.
– IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas samēra 2006. gadā
Latvijā – 56%,
Portugālē – 75%,
Īrijā – 144%.
Pēc “Eurostat” datiem
